Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien informējis 15 ārvalstu vēstniecību pārstāvjus "par pēdējā laika Latvijas amatpersonu izteikumiem, kā rezultātā var tikt radīts apdraudējums KNAB neatkarībai".
KNAB paziņojumā presei norāda, ka šodien KNAB rīkoja ārvalstu padomnieku grupas sanāksmi, kurā ārvalstu vēstniecību un starptautisko organizāciju pārstāvji tika iepazīstināti ar KNAB darbības rezultātiem, kas atspoguļojot tā darba pozitīvās tendences.
Tāpat Streļčenoks sniedzis informāciju par Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pretkorupcijas darba grupā. Viņš informējis par Eiropas Padomes pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) 65.plenārsēdē pieņemto lēmumu par iespējamo KNAB reorganizāciju un pašreizējo institucionālo pakļautību vai pārraudzības maiņu, pārveidojot par iekšlietu ministra pārraudzībā esošu iestādi. Pēc Streļčenoka sniegtās informācijas, 10.oktobrī GRECO pieņēma lēmumu "turpināt veltīt uzmanību" notikumiem, kas saistīti ar bažām par KNAB neatkarības samazināšanu.
Sanāksmes laikā KNAB priekšnieks informēja sanāksmes dalībniekus par pēdējo mēnešu laikā augstu Latvijas valsts amatpersonu pausto, kā rezultātā varot "tikt radīts apdraudējums KNAB kā neatkarīgas korupcijas novēršanas un apkarošanas iestādei pastāvēšanai Latvijā". Ārvalstu vēstniecību pārstāvji tika iepazīstināti ar KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes lēmumu atbalstīt Valsts kancelejas darba grupas izstrādātos grozījumus KNAB likumā, stiprinot biroja neatkarību.
Sanāksmē piedalījās Izraēlas, Lietuvas, Nīderlandes, Čehijas, Lielbritānijas, Ungārijas, Dānijas, Spānijas, Zviedrijas, Īrijas, Grieķijas, Moldovas, Baltkrievijas, ASV un Beļģijas vēstniecību pārstāvji. Ārvalstu padomnieku grupa tika izveidota drīz pēc KNAB darbības sākšanas, tajā aicināti piedalīties vēstniecību un starptautisko organizāciju pārstāvniecību pārstāvji Latvijā.
Streļčenoks jau 15.septembrī paziņoja, ka KNAB informēs ārvalstu vēstniecības un starptautiskās organizācijas par mēģinājumiem vājināt KNAB neatkarību. Toreiz Streļčenoks speciāli sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka iestājas par KNAB neatkarību, sabalansētu uzraudzību un nedalāmību. Ņemot vērā nepieciešamību pēc biroja neatkarības no politiskās ietekmes, Streļčenoks preses konferencē nolasīja nelielu paziņojumu visām partijām.
"Kādas konkrētas politiskas partijas draudzība ar KNAB ir izdevīga šai partijai, bet tā nav izdevīga pārējām partijām. Otrkārt, KNAB politiskā ietekme ir izdevīga vienai partijai, bet KNAB patiesā neatkarība ir izdevīga visiem politiskajiem spēkiem. Līdz ar to šajā situācijā es vēršos pie visām partijām ar lūgumu izvērtēt jautājumu par KNAB neatkarību," aicināja KNAB priekšnieks.
Konkrētas partijas viņš atturējās nosaukt, taču kritizēja "Vienotības" pārstāvi premjerministri Laimdotu Straujumu, kura divpusējās sarunās aizstāvējusi toreizējo Streļčenoka vietnieci Jutu Strīķi, kas patlaban ir pārcelta zemākā amatā.
Pēdējā laikā aktualizējušies vairāki jautājumi saistībā ar KNAB struktūru un nākotni.
Ekspertu darba grupa, kas izvērtēja KNAB darbību, rosina to pievienot IeM resoram. Savukārt Valsts kancelejas vadītās ekspertu darba grupas sagatavotās izmaiņas KNAB likumā paredz, ka Ministru kabineta pārraudzība pār KNAB tiek īstenota caur Ministru prezidenta institūciju. Turpmāk KNAB priekšnieka prettiesisku lēmumu vai bezdarbības gadījumā Ministru prezidents uzdos tos labot. Savukārt, ja KNAB priekšnieks tam nepiekrīt, jautājumu nodos izskatīšanai valdībā, un tās lēmums būs galīgs.