Partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Rīgas domes frakcija ir nosūtījusi vēstuli reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam (TP) ar lūgumu izmantot likumā noteiktās tiesības un celt prasību tiesā par Rīgas pašvaldībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu pret vainīgajām domes amatpersonām, tajā skaitā deputātiem, kas pieņēmuši lēmumus, ar kuriem nodarīti zaudējumi.
Kā ziņots, Rīgas domes koalīcijas deputāti 26.novembrī ārkārtas sēdē ar balsu vairākumu noraidīja opozīcijas partiju - PS un "Jaunā laika" (JL) - frakciju deputātu priekšlikumu veikt dienesta izmeklēšanu par pašvaldībai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies, nelikumīgi atbrīvojot no darba priekšpilsētu izpilddirektorus.
PS frakcija norāda, ka daļa domes deputātu, kas balsoja pret šo lēmumprojektu, paši ir bijuši iesaistīti to lēmumu pieņemšanā, kas ir nodarījis pašvaldībai minētos zaudējumus. Tādējādi šie pašvaldības deputāti balsojot atradušies tiešā interešu konfliktā, jo būtībā balsojuši pret to, lai izvērtētu viņu pašu pienākumu atlīdzināt pašvaldībai nodarītos zaudējumus.
"Šis lēmums ir radījis demokrātiskā un tiesiskā valstī nepieļaujamu stāvokli, kad pašvaldības deputāti ar saviem lēmumiem nodarījuši zaudējumus pašvaldībai, kurus pašvaldība ir spiesta segt no nodokļu maksātāju naudas, taču vienlaikus šie deputāti paši nolemj nevērtēt šo zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu," norāda PS.
Tādēļ PS frakcija ar vēstuli ir vērsusies pie ministra, lūdzot izmantot likuma "Par pašvaldībām" 77.panta septītajā daļā noteiktās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas tiesības šādos gadījumos celt prasību tiesā par pašvaldībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
PS frakcija kopā ar JL frakciju ir nosūtījusi vēstuli arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) ar prasību sākt dienesta izmeklēšanu, lai noskaidrotu zaudējumu nodarīšanā vainīgās amatpersonas.
Kā ziņots, domes sēdē ar ziņojumu par sagatavo piedāvājumu - veikt dienesta izmeklēšanu - uzstājās PS deputāts Juris Viņķelis, kurš skaidroja, ka šādi tiekot mēģināts materializēt politisko atbildību.
"Tika apzināti pieņemti trīs prettiesiski lēmumi par izpilddirektoru atlaišanu no darba, un tagad pašvaldībai nodarīti vairāk nekā 50 000 latu zaudējumi," sacīja Viņķelis, piebilstot, ka vainīgas varētu būt apmēram 30 amatpersonas - gan domes deputāti, gan ierēdņi.
"Aicinu veikt izmeklēšanu un no vainīgajiem piedzīt pašvaldībai nodarītos zaudējumus," teica deputāts, piebilstot - ja šis lēmumprojekts tiks noraidīts, tad viņš lūgs rīkoties Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju likumā noteiktajā kārtībā.
Viņķelis arī norādīja, ka šodien balsojot varētu būt interešu konflikts vairākiem pašreizējiem domes deputātiem no LPP/LC un "Saskaņas centra" (SC), kas savulaik pieņēmuši prettiesiskos lēmumus. Tika arī atzīts, ka atbildību varētu pieprasīt no PS deputāta, Viņķeļa partijas biedra Daiņa Stalta.
Koalīcijas deputāti Viņķeli iztaujāja aptuveni stundu, tincinot par visdažādākajām ar izskatāmo lēmumprojektu nesaistītām lietām, piemēram, par Viņķeļa ievēlēšanu izpilddirektora amatā. Daži deputāti pat aizrāvās un sāka bļaustīties, izsakot apvainojumus ziņotājam.
Nenocietās arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kas sākumā uzdeva Viņķelim vairākus jautājumus, bet pēc tam debatēs izteicās visai asi. "Jūs esat izčakarējuši ļoti labu ideju ar šo politisko balagānu un uztaisījuši politisko cirku, kas nepārliecina nevienu," teica Ušakovs.
Pārmetumus izpelnījās arī Ušakovs un SC. "Kas vieno nacionālo Jāni Birku (TB/LNNK) un internacionālo Nilu Ušakovu - abi pēc iekļūšanas mēra krēslā kļūst par tiesiskiem nihilistiem," teica Viņķelis. "SC kļuvis par lielāko advokātu Jānim Birkam," vēlāk sacīja JL frakcijas priekšsēdētājs Edgars Jaunups.
Kādu laiku debatēs savstarpēji strīdējās PS frakcijas vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis un deputāts Sergejs Dolgopolovs (SC), mēģinot noskaidrot, kuram no oponentiem piemīt komunistiskāka domāšana.
Dolgopolovs Viņķeļa ideju atzina par labu, bet izbrāķēja izpildījumu. "Uzskatu šādu lēmumprojektu par nerealizējumu un negribu piedalīties absurda teātrī, tāpēc balsošu pret," teica deputāts.
Savukārt domnieks Sergejs Zaļetajevs (SC) norādīja, ka viņam neesot nekāda interešu konflikta, jo viņš balsojis pret Viņķeļa iecelšanu amatā, tāpēc ir tikai loģiski, ka viņš balso par Viņķeļa atbrīvošanu no izpilddirektora amata.
Viņķelis deputātus informēja, ka šajā jautājumā par dienesta izmeklēšanu nepieciešama aktīva darbošanās, jo pusgada laikā varot iestāties noilgums.
LETA jau ziņoja, ka PS un JL frakciju deputāti, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 28.pantu, iesniedza Ušakovam vēstuli, kurā pieprasīja sasaukt domes ārkārtas sēdi un izskatīt lēmumprojektu "Par Rīgas domes amatpersonu atbildību zaudējumu nodarīšanā un zaudējumu atlīdzināšanu Rīgas domes budžetā".
Lēmumprojekta iesniedzējs informē, ka 2009.gada 15.oktobrī Rīgas apgabaltiesā tika apstiprināts izlīgums civillietā par nelikumīgu atbrīvošanu no darba un vidējās izpeļņas piedziņu, uz kura pamata Rīgas dome samaksāja Viņķelim kopumā 14 274 latus, kā arī par juridiskās palīdzības sniegšanu Rīgas domei zvērinātam advokātam samaksāja 3630 latus.
2009.gada 11.novembrī Rīgas apgabaltiesā tika apstiprināts izlīgums civillietā par darba līguma izbeigšanu un Armanda Agruma pretprasība par vidējās izpeļņas piedziņu, uz kā pamata Rīgas dome samaksāja Agrumam kopumā 19 488 latus, papildus šai summai samaksāja darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valstij vēl 4478 latus, kā arī par juridiskās palīdzības sniegšanu Rīgas domei zvērinātam advokātam samaksāja 2805 latus.
2009.gada 14.oktobrī tika apstiprināts izlīgums civillietā par nelikumīgu atbrīvošanu no darba un vidējās izpeļņas piedziņu, uz kura pamata Rīgas dome samaksāja Orvilam Heniņam (LSDSP) kopumā 6609 latus un papildus šai summai samaksāja darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valstij vēl 1362 latus.
Lēmumprojekta iesniedzējs norāda, ka tādēļ Rīgas domei ir nodarīti lieli zaudējumi - vairāk nekā 52 000 latu.
Sagatavotajā lēmumprojektā bija paredzēts uzdot Rīgas domes priekšsēdētājam līdz 2009.gada 31.decembrim veikt dienesta izmeklēšanu, lai izvērtētu katru norādīto gadījumu, kad Rīgas domei radies pienākums atlīdzināt zaudējumus norādītajām personām, noteikt pie zaudējumu nodarīšanas vainīgās amatpersonas un atbilstoši katras amatpersonas vainas pakāpei regresa kārtībā piedzīt no tām zaudējuma atlīdzinājumu.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes deputāti pagājušā gada 9.decembrī ārkārtas sēdē pēc garām un asām diskusijām nolēma Juri Viņķeli (PS) atbrīvot no Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora amata. Tomēr Zemgales priekšpilsētas tiesa šogad nolēma, ka Viņķelis jāatjauno amatā, un šī sasaukuma dome nolēma tālāk netiesāties un noslēdza mierizlīgumu.
Tiesa nolēma amatā atjaunot arī 2007.gadā no Kurzemes rajona izpilddirektora amata atbrīvoto Armandu Agrumu. Pēc Agruma atbrīvošanas no amata par izpilddirektoru tika iecelts Orvils Heniņš (LSDSP), kuram pēc Agruma uzvaras tiesā šis amats šoruden bija jāatstāj.