Pavasara palu notece šogad gaidāma mazāka par normu. Ledus iešana upēs rietumu daļā gaidāma marta otrajā dekādē, bet austrumu un centrālās daļas upēs – marta trešajā dekādē, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozes.
Lai gan jaunākās prognozes vēsta, ka pali būs mazāki nekā iepriekšējos gados, tomēr ledus iešanas laikā iespējama ledus sastrēgumu veidošanās Daugavā Līksnas – Nīcgales posmā un Jēkabpils – Pļaviņu posmā.
Iepriekšējos gados ledus sastrēgums pavasarī visbiežāk veidojies pie Pļaviņām, kas radīja apdraudējumu Pļaviņu pilsētas piekrastes daļai un labajam Daugavas krastam Aiviekstes ietekas rajonā. LVĢMC prognozē, ka ūdens līmenis pie Pļaviņām var celties par 3-4 m. Iespējama arī ledus sastrēguma veidošanās pie Sakas salas lejasdaļas.
Lielupē applūšanas apdraudējumam visvairāk ir pakļauta Staļģene, Ventā - lejteces posms, bet Gaujā - Ādaži un Carnikava.
Vadoties pēc ilgtermiņa laika prognozēm, gaidāms, ka Kurzemes un dažu Zemgales upju notece martā un aprīlī būs mazāka nekā februārī, tāpēc ledus iešanas laikā bīstami ledus sastrēgumi visticamāk neveidosies.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Vilis Students stāsta: „ Plūdus mēs ietekmēt nevaram. Mēs varam tikai cīnīties ar sekām. Pašvaldībās tiek sasauktas civilās aizsardzības komisijas sēdes, kurās tiek apspriesti ar plūdiem saistītie jautājumi un pieņemti lēmumi, jo plūdi nav nekāds pārsteiguma moments. Tiek pārbaudītas viensētas, kā arī laicīgi domāts par evakuācijas vietām.”
Pērn lielākie plūdi bijuši Lielās Juglas, Rūjas, Sedas, Tirzas upju krastos, kā arī Pļaviņās un Salas pagastā.
Pavasara palu prognozes vēl tiks precizētas, ziņo LVĢMC.