Līdz ar meteoroloģiskā pavasara iestāšanos valsts rietumu un centrālajos rajonos sākas pavasara pali. Kurzemes un Zemgales upēs jau šonedēļ gaidāma palieņu aplūšana. Vietām Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis paaugstināsies par 0,5-2 m, sastrēgumu gadījumā – vēl par 1-2 m. Lielupē tās baseina reljefa dēļ ledus sastrēgumu izveidošanās iespējama vairākos upes posmos: pie Staļģenes, Mežotnes un Jelgavas. Ledus sastrēgumi var izveidoties arī Lielupes pietekās, informē Latvijas vides, ģeoloģijas un metereoloģijas centrs.
Vidzemes un Latgales upēs palu perioda norisi noteiks meteoroloģiskā situācija upju baseinos martā: gaisa temperatūras režīms un nokrišņu daudzums. Labvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos - pakāpeniskas un lēnas temperatūras paaugstināšanās un maza nokrišņu daudzuma dēļ - palu process varētu ritēt lēnām bez straujām ūdens līmeņu izmaiņām, kas izraisītu lielus plūdus.
Lai arī šobrīd situācija ir stabila, plūdu iestāšanās varbūtība ir augsta. VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” veic situācijas monitoringu, apkopo informāciju un kopā ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvenergo, Valsts policiju, pašvaldību policiju un citām institūcijām ir gatavs situācijas monitoringam un rīcībai plūdu apstākļos.
Jāņem vērā, ka prognozēt ledus sastrēgumus un plūdus var tikai dažas dienas uz priekšu, tāpēc pašvaldības un iedzīvotāji tiek aicināti sekot līdzi situācijai un būt gataviem reaģēt pie dažādiem pavasara palu scenārijiem.
Kopumā Latvijas upju hidroloģiskais režīms pakāpeniski mainās - tradicionāli pavasara pali nesa gada gaitā augstākās novērotās ūdens līmeņa atzīmes, tomēr pēdējos gados arvien biežāk jūtamas izmaiņas ierastajā ūdens līmeņa gaitā. Sevišķi tas ir novērojams Latvijas rietumu daļas upju hidroloģiskajā režīmā - pavasara palu maksimums reti ir gada augstākais ūdenslīmenis, visbiežāk ziemas-pavasara periodā ir vairāki atkušņi, to laikā ūdenslīmenis upēs strauji paaugstinās un līdzīga apmēra maksimumi var atkārtoties pat divas vai trīs reizes. Arī šajā sezonā janvāra atkušņa laikā ūdens līmenis paaugstinājās, vietām pat vairāk nekā par metru. Tomēr iepriekšējā ziemas sezonā (2019.-2020.g.) Latvijas upēs vispār neizveidojās noturīga ledus sega un pavasara pali bija vāji izteikti.
2020. gadā kopš aprīļa upju notece bija mazāka, nekā ilggadīgi vidēji šai periodā ierasts. Nokrišņu daudzums pirms ziemas (augusts-decembris) Lielupes baseinā bijis 67% no normas, bet Ventas baseinā tikai 56% no normas. Analizējot rudens-ziemas noteci, jāatzīmē, ka Latvijas rietumu un centrālās daļas upju baseinos tā ir bijusi tikai 44-50 % no normas. Noturīga sniega sega izveidojās 2021. gada janvāra sākumā. Janvāra beigās vietām uz brīdi sniega sega nokusa, bet pēc atkušņa sniega sega atkal zemi klāja visā teritorijā. Kurzemē un Zemgalē 20. februārī bija 8-29 cm bieza sniega sega, kas 21. februārī, siltā laika ietekmē, sāka intensīvi kust. 21. februāra vakarā Kurzemē vietām sniegs jau bija nokusis.
Ledus veidošanās Latvijas upēs šajā sezonā notika atkārtoti. Decembra pirmās dekādes beigās pirmatnējās ledus formas sāka veidoties lielākajā daļā Latvijas upju, atsevišķās upes pat izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem vai nepilna ledus sega. Decembra otrās dekādes beigās un trešajā dekādē daudzviet upes bija atkal brīvas no ledus vai gar krastiem bija palikušas palieku piesalas. Lielupē, Misā un Svētē saglabājās ledus sega, Bērzē nepilna ledus sega, bet Tērvetē, Mēmelē un Mūsā ledus sega ar lāsmeņiem. Ir sezonas, kad Kurzemē noturīga ledus sega neizveidojas, bet šogad upēs ir ledus. Ventā pie Leckavas un Kuldīgas piesalas, pie Vendzavas nepilna ledus sega. Abavā pie Rendas, Užavā, Rīvā un Bārtā ledus sega ar lāsmeņiem, bet Imulā pie Pilskalniem ledus sega. Irbē gar krastiem piesalas. Rojā ledus sega, bet Durbe brīva. Prognozes izdošanas dienā Kurzemes upju ledus daudzviet kļūst tumšāks, vietām uz ledus ir ūdens. Ciecerē pie Pakuļu HES upe brīva no ledus, bet Irbē pie Vičakiem sākusies reta ledus iešana.
Ledus biezums Lielupē pie Mežotnes 20. februārī bija 23 cm, pie Staļģenes arī 25 cm, bet 19.02. pie Jelgavas bija 13 cm, bet pie Kalnciema 22 cm biezs ledus. Ventā pie Vārdavas un Bārtā pie Dūkupjiem 9. februārī bija 8 cm biezs ledus. Neraugoties uz ļoti stiprā sala periodiem, kas šoziem atkārtojās vairākkārt, ledus sega nav izveidojusies ļoti bieza. Tās veidošanos un nostiprināšanos ietekmēja sniega sega uz ledus, kas darbojās kā izolācijas materiāls un apgrūtināja ledus biezuma strauju palielināšanos. Februāra otrās dekādes beigās ledus ir 8-18 cm plānāks nekā ierasts šajā laikā. Ledu sedz 2-10 cm bieza sniega kārta.
Ledus uzlūšana lielākoties gaidāma laika periodā no 23. līdz 28. februārim. Agrāk ledus uzlūzīs un ies mazajās upēs un straujākajos upju posmos. Lielupē ledus uzlūšana gaidāma laika periodā no 26. februāra līdz 4. martam.;
Ūdens līmenis Kurzemes un Zemgales upēs paaugstināsies par 0,5-2 m, sastrēgumu gadījumā - vēl par 1-2 m. Visaugstākie ūdens līmeņi Kurzemes upēs tiks novēroti periodā no 26. februāra līdz 4. martam, savukārt Zemgales upēs lielākoties marta sākumā. Gaidāmo pavasara palu ūdens līmeņu maksimumi, kā arī maksimālie caurplūdumi lielākoties ir sagaidāmi zemāki nekā ilggadēji vidējie, tomēr gaidāma palieņu applūšana. Maksimālais ūdenslīmenis lielākoties nesasniegs ūdenslīmeni, kāds tiek novērots ar atkārtošanās biežumu reizi 10 gados.
Lielupē tās baseina reljefa dēļ ledus sastrēgumu izveidošanās iespējama vairākos upes posmos: pie Staļģenes, Mežotnes un Jellgavas. Ledus sastrēgumi var izveidoties arī Lielupes pietekās. Kurzemē nozīmīgu ledus sastrēgumu veidošanās varbūtība ir maza.
Novembrī un decembrī nokrišņu ietekmē Salacas, Gaujas un Ogres upju baseinos upju notece bija mazliet palielināta vai tuvu normas vērtībām. Kopumā, analizējot rudens-ziemas noteci, jāatzīmē, ka Salacas, Ogres un Gaujas baseinos tā ir bijusi tuvu normas vērtībām, bet pārējos Latvijas upju baseinos mazāka par normu. Nokrišņu daudzums pirms ziemas (augusts-decembris) Salacas baseinā bijis ~130% no normas. Daugavas, Aiviekstes, Gaujas un Ogres baseinos tas bijis 78-83% no normas.
Ledus veidošanās arī Latvijas austrumu daļas upēs šajā sezonā notika atkārtoti. Decembra pirmās dekādes beigās pirmatnējās ledus formas sāka veidoties lielākajā daļā upju, atsevišķās upes pat izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem vai nepilna ledus sega. Decembra otrās dekādes beigās un trešajā dekādē daudzviet upes bija atkal brīvas no ledus vai gar krastiem bija palikušas palieku piesalas. Daugavā pie Vaikuļāniem saglabājās ledus sega. Daugavā decembrī vairākos upes posmos bija izveidojušies ledus sablīvējumi. Decembra izskaņā un janvāra sākumā atsākās ledus veidošanās. Sākotnējo ledus formu veidošanās bija ilgstoša, jo valdīja sals, tomēr ne pietiekoši stiprs, lai izveidotos noturīga ledus sega. Ūdens līmenis upēs krasi svārstījās, bet bīstamas ūdens līmeņa vērtības ledus veidošanās laikā netika sasniegtas. Janvāra beigās un februārī, ilgstoši pieturoties sala apstākļiem, ledus sega nostiprinās, samazinās lāsmeņu laukumi, tomēr arī šajā periodā ledus veidošanās un vižņu iešana bija ilgstoša, tas veicināja ledus sablīvējumu veidošanos. Pamazām tie izskalojas, tomēr Daugavā pie Piedrujas un Jēkabpils zem ledus vižņi, attiecīgi 1,0 un 2,4 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām zem ledus ir 1,3 m biezs vižņu slānis, bet Aiviekstē pie Aiviekstes HES ir 1 m biezs vižņu slānis. Upēs turpina palielināties ledus biezums, tomēr tas joprojām ir mazāks nekā ilggadīgi vidējie rādītāji - biezā sniega kārta, kas sedz ledu, apgrūtina strauju tā biezuma pieaugumu. Daugavā ledus biezums 20. februārī ir 18-34 cm, Daugavas baseina upēs 14-37 cm, Gaujā pie Carnikavas 10. februārī bija 26 cm biezs ledus, bet Aiviekstē pie Lubānas 20. februārī - 20 cm.
Pavasara palu attīstības tendences Vidzemes un Latgales upēs
Palu perioda norisi (maksimālos palu ūdens līmeņus un caurplūdumus, kā arī ledus iešanas sākumu) noteiks meteoroloģiskā situācija upju baseinos marta mēnesī - gaisa temperatūras režīms un nokrišņu daudzums martā. Labvēlīgos apstākļos var nerasties īpaši bīstami sastrēgumi upēs. Februāra izskaņas atkušņa ietekmē ūdens līmenis paaugstināsies arī Latvijas austrumu daļas upēs. Straujākos upju posmos iespējama ledus sakustēšanās. Pastāv liela varbūtība, ka februāra beigās arī Daugavas lejteces pietekās, piemēram, Lielajā Juglā un Mazajā Juglā var uzlūst ledus un sākties ledus iešana. Pašreizējās ilgtermiņa prognozes liecina, ka martā Latvijas teritorijā atgriezīsies aukstuma periodi ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem. Šajā gadījumā pavasara pali Latvijas austrumu daļas upju baseinos sāksies marta otrajā pusē, savu maksimumu sasniedzot marta beigās, Daugavā pat aprīļa pirmajā pusē.
Zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus iešanas gaitai pavasarī. Ledus iešanas laikā upēs iespējami ledus sastrēgumi, kas var izraisīt krasas ūdens līmeņu svārstības un zemāko vietu applūšanu. Daugavā ledus iešanas laikā bīstami ledus sastrēgumi var veidoties Jēkabpils-Pļaviņu posmā, lejpus Jersikas, Līksnas-Nīcgales posmā. Arī Ogres lejtecē iespējama sastrēguma veidošanās. Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā.
