Sarma būs vērojama līdz nedēļas beigām

Vakar no rīta Alūksnē novērota sarma, kuras noguluma diametrs pārsniedz piecus centimetrus. Lai arī pati sarma Latvijā ir ierasta parādība, sinoptiķi norāda, ka tik biezā slānī to novēro reti un visiem, kas vēlas izbaudīt šo ziemas parādību, vajadzētu to izdarīt līdz nedēļas baigām, jo tad palielināsies vēja ātrums un sarma nokritīs.

Sarma rodas aukstā laikā, kad nav vēja un ir liels gaisa mitrums, stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna. Vakar no rīta Alūksnē novērota sarma, kuras noguluma diametrs ir 53 milimetri, citur Latvijā tās diametrs ir aptuveni 10–20 milimetru. Pašlaik sarmas veidošanās process ir apstājies, bet, tā kā gaisa temperatūra joprojām ir zema un vēja ātrums ir neliels, tā būs vērojama vēl dažas dienas.

Visbiezākais sarmas noguluma diametrs, ko Latvijā konstatējuši meteorologi, bijis 84 milimetri. Tas fiksēts 1953. gada 31. decembrī Gaiziņkalnā.

Latvijas Dabas muzeja Ģeoloģijas un paleontoloģijas nodaļas vadītāja Anita Saulīte Neatkarīgajai pastāstīja, ka sarma ir ļoti viegla, tāpēc tā nekādu ļaunumu augiem nevar nodarīt. Koku zarus parasti noliec slapjš sniegs un apledojums. "Cilvēkiem nav jāsatraucas, ka sarma varētu kaitēt dabai, bet vienkārši jāpriecājas par to," norāda. A. Saulīte. "Sarma veidojas līdzīgi kā sniegpārslas – strauji sasalstot gaisa mitrumam. Tikai sniegpārsliņas atšķirībā no sarmas, kas piestiprinās pie priekšmetiem, augiem, ir simetriskas," stāsta A. Saulīte.

Dabas zīmju vērotājs no Balviem Vilis Bukšs norāda, ka ilgstoša sarma janvārī liecina par koši ziedošiem augļu dārziem maijā un labu ražu vasarā.