Pētersone - Godmane: Ugunsgrēka dzēšana Rīgas pilī bija augstā līmenī

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcība, dzēšot ugunsgrēku Rīgas pilī, bija augstā līmenī, ņemot vērā pieejamos resursus un tehniku, - LTV raidījumā "Labrīt, Latvija" sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone- Godmane.

Gan ugunsgrēka likvidēšanā iesaistīties spēki, gan ātrums, gan veids un koordinācija, kādā tika plānoti un organizēti dzēšanas darbi, bija augstā līmenī, uzsvēra IeM valsts sekretāre, piebilstot, ka "ir gandarījums, ka ugunsdzēsēji strādāja, nesaudzējot spēkus". Kā ziņots, dzēšanas darbu laikā ir cietis viens ugunsdzēsējs, kurš saindējies ar degšanas produktiem. Valsts sekretāre norādīja, ka pēc palīdzības saņemšanas ugunsdzēsējs no slimnīcas jau palaists mājās.

Pēc Pētersones-Godmanes teiktā, šis bija visaugstākās bīstamības ugunsgrēks, - ja tehnikas būtu bijis vairāk, dzēšanas darbi veiktos daudz raitāk. Viņa uzsvēra, ka VUGD rīcībā ir nepietiekams skaits specializētās smagās tehnikas, lai strādātu tik specifiskos apstākļos - tādā augstumā, kāds bija šajā ugunsgrēkā. Turklāt Vecrīga ir specifisks objekts attiecībā uz ūdens padevi, kas apgrūtināja dzēšanas darbus. Tāpat bija ierobežotas piekļuves iespējas vietām, no kurām varēja dzēst liesmas.

LETA jau ziņoja, ka dzēšanas darbu laikā radās problēmas ar ūdens ņemšanu, bez tam pievīla arī ugunsdzēsēju vecā un nokalpojusī tehnika.

Kā ziņots, pašlaik pēc vairāk nekā piecu stundu aktīva darba beidzot ir izdevies lokalizēt ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā izcēlās Rīgas pilī. Nopostīta ap 3200 kvadrātmetru liela platība.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, ugunsgrēks ierobežots plkst.3.53. Lai gan liesmas vairs neizplatās, ugunsdzēsēji joprojām turpina strādāt notikuma vietā - tiek jauktas un laistītas degušās konstrukcijas.

Vislielāko skādi liesmas nodarījušas pils jumtam, jumta konstrukcijām un bēniņiem - šīs ēkas daļas izdegušas 2400 kvadrātmetru platībā. Uguns postījusi arī ceturto jeb augšējo pils korpusa stāvu 600 kvadrātmetru platībā, bet trešajā stāvā izdeguši 200 kvadrātmetri, pastāstīja Šembele.

Kā aģentūru LETA informēja VUGD, ņemot vēro lielo degušo platību, ugunsgrēka pilnīga likvidēšana, tajā skaitā, gruzdošo krāsmatu dzēšana ilgs vēl vairākas stundas. Par ugunsgrēka iemesliem patlaban esot pāragri runāt.

Kā informē Valsts policija, plkst.4.45 11.novembra krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltiem abos virzienos atjaunota transporta kustība, kas bija apturēta dzēšanas darbu nodrošināšanai.

LETA jau ziņoja, ka ceturtdien plkst.22.21 VUGD saņēma informāciju, ka deg Rīgas pils jumts. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka degšanas platība ir 50-100 kvadrātmetri, taču liesmas pieņēmās spēkā.

Ugunsgrēka dzēšanai tika piesaistīti visi VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošie resursi, palīgā devās arī ugunsdzēsēji no Jūrmalas. Uz notikuma vietu tika norīkots Rīgas brīvostas velkonis.

Pēc liesmu mitēšanās apsekojot Rīgas pils muzeja krātuves, tika secināts, ka uguns un ūdens klātbūtne radījusi risku Latvijas Nacionālā vēstures muzeja relikvijām.

Kā ziņots, Rīgas pils patlaban tiek remontēta, tikmēr Valsts prezidenta kanceleja ir pārcelta uz Melngalvju namu. Rekonstrukcijas un restaurācijas darbu pirmo kārtu veic pilnsabiedrība "SBRE", kas ir būvniecības kompāniju "Re&Re" un "Skonto būve" apvienība.

"Skonto būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis šonakt pēc notikuma vietas apskates sacīja, ka par ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem spriest ir pāragri.

Uz jautājumu, kas varētu būt pie vainas, ka pilī izcēlās tik plašs ugunsgrēks, Rāvis atbildēja, ka ceturtdien plkst.18.45 būvnieki no pils devās prom, atstājot to Militārās policijas uzraudzībā.

Ugunsgrēka izcelšanās iemeslus skaidros Valsts policija, kas par notikušo jau ir sākusi kriminālprocesu.

Pētersone-Godmane sacīja, ka plkst.9 darbu sāks Valsts policijas un VUGD eksperti, lai noskaidrotu ugunsgrēka izcelšanās iemeslus. Kriminālprocesa ietvaros tiks veiktas dažādas ekspertīzes, liecinieku uzklausīšana - gan par ugunsgrēku, gan mākslas vērtībām, kas tajā cietušas, lai novērtētu zaudējumus.