Apdrošinātājs: Transportlīdzekļu apdrošināšanā mainījies krāpniecisko gadījumu
Rīga, 15.jūl., NOZARE.LV. Salīdzinot ar krīzes laiku 2008.-2010.gadā, patlaban krāpniecisku gadījumu īpatsvars transportlīdzekļu apdrošināšanā nav samazinājies, tomēr pēdējo gadu laikā mainījies krāpniecisko gadījumu raksturs un veids. Par šādiem apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" novērojumiem informē "Ergo" Transportlīdzekļu apdrošināšanas zaudējumu regulēšanas nodaļas vadītāja Agnese Brašmane.
Ekonomiskās lejupslīdes laikā transportlīdzekļu apdrošināšanas segmentā dominēja krāpnieciskie gadījumi - organizētās auto zādzības. Šo gadījumu atlīdzības saņemšanas nodoms bija samaksāt kredītsaistības vai līzingu.
Savukārt patlaban saskaņā ar "Ergo" statistiku aptuveni 80% no krāpnieciskiem gadījumiem ir inscenētas autoavārijas, kas izraisītas ne vien Latvijā un citās Baltijas valstīs, bet arī tādās Eiropas valstīs kā Polija, Rumānija vai Slovākija. Lai saņemtu atlīdzību, parādījusies tendence, ka jau iepriekš sasisti automobiļi tiek novietoti tā, lai imitētu ceļu satiksmes negadījumu, kā arī apzināti tiek veikti spēkratu bojājumi, tīši avarējot, konstatējis "Ergo".
Aizvadīto gadu laikā daudziem autovadītājiem kredītsaistību dēļ tika atsavinātas automašīnas. Arī kopumā Latvijā esošais autoparks ir novecojis, jo pēdējos gados tirgū bija samazinājies jauniegādāto auto skaits. Ja agrāk cilvēki izdomāja pretlikumīgus veidus, lai atbrīvotos no automašīnas un pieprasītu apdrošināšanas atlīdzību līzinga vai kredītsaistību dēļ, tad tagad tas notiek tādēļ, ka vecāka gadagājuma transportlīdzekļus ir grūtāk pārdot. Tāpēc, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, auto īpašnieki reizēm ir gatavi atbrīvoties no auto, inscenējot avārijas, informēja Brašmane.
"Ergo" dati liecina, ka vidējā automašīnas vērtība inscenētas avārijas gadījumā svārstās ap 2000-2500 latiem. Tomēr saskaņā ar apdrošināšanas noteikumiem transportlīdzekļa bojāejas gadījumā apdrošinātājam ir tiesības atlīdzību arī neizmaksāt naudā, bet gan bojāgājušo transportlīdzekli aizstāt ar citu, pēc vērtības un citiem kritērijiem atbilstošu transportlīdzekli, atzīmēja Brašmane.
Nemainīgais krāpniecības gadījumu daudzums veicinājis arī apdrošināšanas nozares pielāgošanos, proti, gan Latvijas, gan ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību vidū notiek pastāvīga savstarpēja informācijas apmaiņa, kas ievērojami atvieglojusi pretlikumīgu gadījumu identificēšanu, izmeklēšanu un operatīvu informācijas apmaiņu.
Brašmane arī piebilda, ka mūsdienās ikvienā apdrošināšanas sabiedrībā darbojas profesionāli eksperti, kas specializējas pretlikumīgu apdrošināšanas situāciju pārbaudē, noteikšanā, analizēšanā un nepieciešamības gadījumā informē tiesībsargājošās institūcijas.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijā ir izveidota drošības komisija, kas apvieno visu apdrošināšanas sabiedrību ekspertus. Līdz ar to apdrošināšanas sabiedrībām ir iespēja veikt operatīvu informācijas apmaiņu un veikt preventīvas darbības krāpniecisku pārkāpumu novēršanai apdrošināšanas nozarē.
Krāpniecisko gadījumu apkarošanai Latvijas Apdrošinātāju asociācija ir iesniegusi priekšlikumus Latvijas valdībai par nepieciešamām izmaiņām Krimināllikuma pantā par apdrošināšanas krāpšanu.