Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis bijušo iekšlietu ministru un Saeimas deputātu Dzintaru Jaundžeikaru.
"Ņemot vērā publiskoto informāciju, KNAB apstiprina kādas bijušās valsts amatpersonas aizturēšanu tāda kriminālprocesa ietvaros, kas satur valsts noslēpumu un kas atzīts par slepenu," aģentūrai BNS apstiprināja KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas galvenais speciālists sabiedrisko attiecību un izglītošanas jautājumos Andris Vitenburgs.
Viņš gan norādīja, ka līdz ar to plašāku informāciju par iespējamo noziedzīgo nodarījumu un izmeklēšanas virzību KNAB nav tiesīgs izpaust.
Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne aģentūrai BNS teica, ka Ģenerālprokuratūra apstiprina bijušās amatpersonas aizturēšanu un veic uzraudzību kriminālprocesā, taču nekāda papildu informācija izmeklēšanas interesēs netiks sniegta.
Jaundžeikara partijas biedrs Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) aģentūrai BNS sacīja, ka ir informēts, ka Jaundžeikaru aizturējis KNAB, taču iespējamie aizturēšanas iemesli viņam nav zināmi.
Ar Jaundžeikaru aģentūrai BNS pagaidām nav izdevies sazināties, jo viņa telefons ir atslēgts.
Komentējot izskanējušās ziņas par Jaundžeikara aizturēšanu, premjers Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka KNAB neinformē valdību par tās plānotajām aizturēšanām un arī valdība nepieņem lēmumus par procedurālām aktivitātēm.
"Tas ir KNAB lēmums, un lai KNAB to arī komentē," teica premjers.
Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja procesa virzītājs uzskata par nepieciešamu viņam piemērot drošības līdzekli, no kuriem bargākais ir apcietinājums, tad tas jāizdara 48 stundu laikā. Apcietinājumu var piemērot tikai tiesa.
Rīgas Centra rajona tiesa bieži ir tā tiesa, kas no KNAB saņem pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un par apcietinājuma piemērošanu.
Tiesas pārstāvis Jānis Jaksons aģentūrai BNS apstiprināja, ka tiesā trešdien ir saņemts viens pieteikums no KNAB par izmeklēšanas darbību veikšanu. Pieteikums apmierināts, taču pagaidām neviens pieteikums par apcietinājuma piemērošanu nav saņemts.
Jaksons gan nevarēja atklāt izmeklēšanas darbību būtību. Tāpat viņš nebija tiesīgs atklāt, kādā vai kādos kriminālprocesos KNAB vēlējies veikt izmeklēšanas darbības.
Jaundžeikara vārds saistībā ar KNAB pēdējos gados locīts vairākkārt.
2008.gada rudenī TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka toreizējā Saeimas deputāta Jaundžeikara ģimenei piederošā saimniecībā " Vidrižu vidzemnieks" algas, iespējams, maksātas aploksnēs.
Savukārt 2008.gada ziemā KNAB pabeidza pārbaudi par toreizējā Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Jaundžeikara darbībām Vidrižu pagasta padomē un nekonstatēja pārkāpumus saistībā ar izgāztuves iznomāšanu viņa vadītājam uzņēmumam.
Birojs veica pārbaudi par Jaundžeikara darbību laikā, kad viņš pildīja Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes deputāta amata pienākumus. Pārbaudē netika konstatēts, ka Jaundžeikars būtu pārkāpis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos administratīvo aktu izdošanas un līgumu slēgšanas ierobežojumus un pieņēmis lēmumus vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par uzņēmumu " Vidrižu vidzemnieks", kas piederēja Jaundžeikaram.
2010.gada rudenī "Nekā personīga" vēstīja, ka 9.Saeimas deputāts Jaundžeikars aktīvi vācis slepenu informāciju. Raidījums norādīja, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jaundžeikars pieprasījis datus par drošības dienestu darbiniekiem izsniegtajām piesegpasēm, Krievijai izdotām personām un atsevišķām krimināllietām.
Pērn vasarā Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Jaundžeikars vērsās prokuratūrā, lai tā pārbauda, vai viņa telefonsarunas netiek noklausītas. Prokuratūra nekonstatēja, ka tiesībsargājošās iestādes viņa sarunas būtu nesankcionēti noklausījušās.
Jaundžeikars toreiz aģentūrai BNS pauda bažas arī par viņa izsekošanu. Ja šādas darbības būtu bijušas sankcionētas, tad jau prokuratūra viņam to neteikšot.
Sava versija, kurš sarunas varētu būt bijis noklausījies vai viņu izsekojis, Jaundžeikaram bija, bet viņš toreiz to nevēlējās atklāt. Jaundžeikars iepriekš sacīja, ka aizdomas par noklausīšanos viņam radušās tikai pēc konflikta saasināšanās KNAB un komisijas pārstāvju sarunas ar KNAB darbiniekiem.
Par iespējamo viņa un toreizējā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša klātienes sarunu noklausīšanos viņam pastāstījuši citi kolēģi parlamentā.
2010.gada ziemā Drošības policija (DP) sāka kriminālprocesu par speciālas komisijas Nacionālās drošības padomes sēdē prezentētā ziņojuma par KNAB reorganizāciju publiskošanu medijos. Komisijā kopā ar vēl vairākām amatpersonām darbojās Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars.
Kriminālprocess tika sākts par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Aģentūrai BNS pagaidām gan Drošības policijā neizdevās noskaidrot, vai šajā lietā ir kāds aizdomās turētais.