«Kungs, māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi mantojam,» ar šādiem vārdiem mācītājs Juris Rubenis pēdējā gaitā izvadīja kinoteātrī Citadele nošauto Aigaru Egli. Atvadīšanās notika Rīgas krematorijā, savukārt apglabāja A. Egli Otrajos meža kapos.
Uz piemiņas brīdi bija ieradusies ne tikai bijušā bankas Citadele Aktīvu un pasīvu pārvaldības nodaļas vadītāja ģimene, bet arī draugi, paziņas, bijušie skolas biedri – vairāk nekā simts cilvēku. Sērojošo bija tik daudz, ka visiem krematorijas lielajā zālē nepietika vietas un daļa bija spiesta stāvēt uz kāpnēm. Savukārt kapos līdz A. Egles atdusas vietai bija izveidojusies vairāku desmitu metru gara rinda. Vairāki Neatkarīgās uzrunātie sērotāji atzina, ka pagaidām nespēj par notikušo traģēdiju runāt – A. Egles zaudējums visiem ir liels šoks un galvā ir tikai viens jautājums – kāpēc bojā gāja tieši viņš? Mācītājs J. Rubenis, analizējot un vairākas reizes atkārtojot svētos vārdus «Kungs, māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi mantojam», netieši uzdeva šo jautājumu.
Ar skaitīšanu un mācīšanos A. Eglem dzīves laikā bija visciešākā saistība. Viņš ilgus gadus strādāja Latvijas Bankā, vēlāk Parex bankā un pēdējos gados bankā Citadele. A. Egle mācījies gan vietējās augstskolās – Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē, gan izglītojies Londonas un Maskavas augstākajās mācību iestādēs. Klases biedri, ar kuriem nelaiķis savulaik kopā mācījās Jelgavas 2. vidusskolā (tagad Jelgavas valsts ģimnāzija), viņu atceras kā ļoti mierīgu, mērķtiecīgu un gaišu cilvēku. A. Egle mācījās matemātikas novirziena klasē un skolu absolvējis kā viens no labākajiem skolēniem tās vēsturē. Viņš vienmēr centies apmeklēt klases salidojumus. Ar tikpat gaišiem vārdiem viņu raksturo arī vēlāko laiku studiju biedri.
A. Egle bija četru bērnu tēvs, vīrs, brālis un dēls saviem vecākiem, kuri arī bija ieradušies pēdējo reizi atvadīties. Jautājums – kāpēc tieši viņš – sirsnīgais, atsaucīgais, gādīgais un mērķtiecīgais cilvēks patrāpījās ceļā Nikolajam Zikovam, ir neatbildēts. Mācītājs J. Rubenis savā runā uzsvēra, ka «atbildes uz lieliem jautājumiem nenāk viegli, taču nav tā, ka atbilžu nebūtu nemaz». Tās jāmeklē nevis virspusēji, bet dziļāk sirdī. Un brīžos, kad cilvēks neizprot sevi un nespēj sarunāties ar savu iekšējo es, var parādīties agresija, dusmas, kas noved pie tik traģiskiem notikumiem kā šaušana kinoteātrī Citadele. J. Rubenis aicināja katru uzdot sev jautājumu, ko šis gadījums ir iemācījis, jo A. Egles aiziešana nav tikai zaudējums, tas ir arī jauns sākums. Atbilde – kāpēc notika neizskaidrojamā slepkavība, visticamāk, atnāks pēc laika, kad būs norimušas uzkarsētās emocijas, sacīja mācītājs. Pēc Neatkarīgās novērojumiem J. Rubeņa sacītais lielākajai daļai klātesošo bija kā spēcinošs uzmundrinājums, jo sērojošie ļaudis ieklausījās, un raudāšana zālē uz brīdi pieklusa.
Neatkarīgā izsaka līdzjūtību A. Egles ģimenei un tuviniekiem.
