Aktualizē iespējamās nelikumības ar piesegpasēm

Artis Hartmanis, kura vārds minēts sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konstatēto nodokļu nenomaksāšanu, nelegālas peļņas gūšanu un naudas atmazgāšanu, iespējams, saņēmis informatīvu palīdzību par VID aktivitātēm no savas biznesa partneres Ivetas Boras vīra Aigara Bora, kurš ieņem augstu amatu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pretizlūkošanas nodaļā. Šādu versiju izplatījis portāls pietiek.com.

Turpat izteikts pieņēmums, ka A. Hartmanis, pametot Latviju, ar SAB darbinieka gādību saņēmis arī tā saukto piesegpasi. (Tā ir personai izsniegts derīgs dokuments, kurā tai pēc būtības tiek nodrošināta cita identitāte.) Lai gan šī informācija oficiāli netiek apstiprināta, tā sasaucas ar kādreizējā Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītāja Dzintara Jaundžeikara savulaik neveiksmīgi uzsākto izpēti par šādu piesegpasu izdošanas kārtību, likumību un kontroli.

SAB preses sekretāres Baibas Rātas-Siliņas Neatkarīgajai sniegtajā atbildē lasāms, ka tiesības izmantot piesegdokumentus, tostarp pases, ir visiem operatīvās darbības subjektiem. "Atbilstoši operatīvās darbības likumam šīs iestādes ir tiesīgas izgatavot un izmantot dokumentus un citus maskēšanās līdzekļus, lai slēptu atsevišķu operatīvās darbības subjektu (..) patieso piederību un darbinieku identitāti," viņa raksta. Konkrētu dokumentu izsniegšanas uzskaite esot valsts noslēpuma objekts. Tādējādi Neatkarīgā neguva apstiprinājumu neoficiālajai informācijai, ka, iespējams, A. Hartmanis būtu pielīdzināts operatīvās darbības subjektam un viņam būtu izsniegta piesegpase.

Bijušais deputāts un NDK vadītājs Dz. Jaundžeikars Neatkarīgajai apstiprināja, ka savulaik centies panākt pilna audita veikšanu par operatīvo dienestu darbībām, kas saistītas ar atsevišķu operatīvo pasākumu piemērošanu, tai skaitā arī par piesegpasu izsniegšanu. Viņš nenoliedza, ka šo aktivitāšu pamatā bija informācija par iespējamām nelikumībām, lai gan konkrētus faktus neatklāja. "Nebija jau tā, ka komisija pieprasījumu uzrakstīja pēkšņas iedomas vadīta, informācija bija, tomēr tā uzskatāma par klasificētu, tāpēc publiski to izpaust ir liegts," sacīja Dz. Jaundžeikars. Viņš norādīja, ka pēc komisijas izteiktā pieprasījuma sekojusi viņa nomelnošanas kampaņa, kuru sākusi toreiz un arī tagad iekšlietu ministres amatā esošā Linda Mūrniece (Vienotība). "Ar mediju starpniecību ministre aktīvi radīja iespaidu, ka esmu personiski ieinteresēts informācijas saņemšanā, lai gan tās pieprasījums bija toreizējās komisijas vienbalsīgs lēmums," uzsvēra bijušais deputāts. Viņš ir pārliecināts, ka, apkarojot viņa iecerēto auditu, L. Mūrniece publiski izpaudusi slepenu informāciju.

Iekšlietu ministre L. Mūrniece Neatkarīgajai apliecināja, ka joprojām uzskata – NDK nav nepieciešams iedziļināties šajos jautājumos. "Deputātiem ir jāuzrauga likumības ievērošana stratēģiski svarīgās lietās, nevis jāpēta specifiski tehniski operatīvo dienestu darba aspekti," viņa apgalvoja. L. Mūrniece arī šodien ir pārliecināta, ka savulaik Dz. Jaundžeikaram bija šauri personiska interese iegūt šo informāciju. Tāpat viņa nešaubās, ka notiek pietiekami kvalitatīva operatīvo darbību uzraudzība un kontrole, ko saskaņā ar likumdošanu veic Ģenerālprokuratūra.

Svarīgākais