Par 2000 eiro kukuļu pieprasīšanu sākta kriminālvajāšana pret diviem Rīgas policistiem

Prokuratūrā ir sākta kriminālvajāšana pret diviem Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas inspektoriem, kuri pieprasījuši un pieņēmuši kukuli no autoservisa īpašniekiem 500 eiro (350 latu) un otrajā gadījumā - 1500 eiro (1050 latu) apmērā, aģentūru LETA informēja prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks.

Minēto lietu pagājušā gada decembrī sāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka Kriminālpolicijas inspektori, rīkojoties pretēji sava dienesta interesēm un būdami atbildīgi par automašīnu zādzību atklāšanu, nevis atklāja un novērsa prettiesiskās darbības autoservisā, bet, izmantojot savu dienesta stāvokli, no komercuzņēmuma pārstāvjiem pieprasīja kukuļus, lai policijas amatpersonas neveiktu pārbaudes attiecīgajā autoservisā, aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga.

Tāpat KNAB izmeklētājs pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrojis, ka vienā gadījumā policijas amatpersonas pieprasījušas un pieņēmušas kukuli no autoservisa īpašniekiem 500 eiro un otrajā - 1500 eiro apmērā. Veicot pretlikumīgās darbības, policisti, izmantojot savas profesionālās zināšanas noziegumu atklāšanā un ilggadējo kriminālpolicijā gūto pieredzi operatīvajā darbībā, īstenoja vairākus pasākumus, lai mazinātu nozieguma atklāšanas iespēju un pierādījumu iegūšanu.

Abiem policijas inspektoriem apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma 320.panta 3.daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm - par kukuļņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona, atkārtoti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Minētais likuma pants vainīgās personas paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Policistiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - nodošana policijas uzraudzībā, aizliegums tuvoties noteiktai personai, noteiktas nodarbošanās aizliegums un aizliegums izbraukt no valsts.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais