Rīgas apgabaltiesa tā dēvētajā digitālās televīzijas pamata krimināllietā Tautas partijas (TP) līderi Andri Šķēli turpinās uzklausīt 5.oktobrī.
Nākamā tiesas sēde šajā krimināllietā būs 4.oktobrī, kad arī paredzēts izlemt jautājumu par to, vai pēc prokuratūras lūguma izprasāmi dokumenti par vairāku miljonu Lielbritānijas mārciņu un ASV dolāru aizdevumu lietā apsūdzētajam "Latvijas Neatkarīgās Televīzijas" šefam Andrejam Ēķim, kā arī saistībām ar "Hannu digital", kas iepriekš saucās "Kempmayer Media", un to, vai šīs saistības ir izpildītas.
Šķēle liecību sniegšanu turpinās 5.oktobrī.
Kā ziņots, Šķēle, šodien sākot liecināt šajā lietā, atzina, ka digitālās televīzijas krimināllieta ir pārāk politizēta. Viņš atzina, ka neapskauž tiesu, kurai būs jāpieņem lēmums šajā lietā.
Šķēle teica, ka ir pagājis pārāk ilgs laiks, lai varētu precīzi atcerēties notikumus. Viņš prokuroram Edvīnam Pilikseram lūdza uzdot precīzus jautājums, jo viņš pats par krimināllietā minēto neko liecināt nevarot.
Šķēlem tika uzdoti jautājumi saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanas projektu, par viņa sarunām un attiecībām ar Jurģi Liepnieku, par attiecībām ar advokātu Jāni Lozi un par "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" vadītāja Andreja Ēķa piedāvājumu. Liepniekam, Lozem un Ēķim šajā krimināllietā ir uzrādītas apsūdzības.
Kā sacīja Šķēle, viņš pret Liepnieka informāciju par digitālās televīzijas projektu sākumā izturējies atturīgi, jo nav izpratis tā mērogu. Šķēle arī liecināja, ka viņam ar Liepnieku bijušas lietišķas attiecības un ka ar viņu bijušas vairākas sarunas, jo Liepnieks esot bijis projekta entuziasts un Liepniekam esot bijis ārvalstu klients. Šķēle pieļāva, ka tas varēja būt "Kempmayer Media Limited".
Šķēle arī teica, ka viņam bijusi interese par "Kempmayer Media Limited" iegādi un līdzdalību digitālās televīzijas projektā, ja tajā tajā būtu bijis iespējams iegūt vairākumu. "Ja ir iespējams iegūt vairākuma kontroli šajā projektā, tas būtu interesanti," teica Šķēle. Viņš gan atzīmēja, ka nav zinājis, vai vispār šāda iespējam viņam izveidotos. Šajā nolūkā Šķēles interesēs darbojies Maikls Neigls, ar kuru bijušas tikšanās.
Tāpat Šķēle arī atzina, ka nepazīst Toniju Flanaganu, kurš, kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, bijis "Kempmayer Media Limited" izpilddirektors. Šķēle arī neesot saticis minēto personu.
Uz tiesas sēdi ieradies arī lietā apsūdzētais VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kura veselības stāvokļa dēļ iepriekš divas reizes tiesai nebija iespējams sākt Šķēles pratināšanu.
Kā ziņots, lēmumu iztiesāšanas gaitā nopratināt arī Šķēli Rīgas apgabaltiesa pieņēma šā gada 14.jūnijā, tādējādi apmierinot prokurora Piliksera lūgumu. Īsi pirms tam krimināllietas materiāliem tika pievienoti dokumenti, no kuriem izriet, ka daudzmiljonu pasūtījumu par digitālās televīzijas ieviešanu savulaik saņēmušajā ārzonas kompānijā "Kempmayer Media Limited" ("Kempmayer") daļēja patiesā labuma guvēja pastarpināti bijusi Šķēles ģimene - meitas un šķirtā sieva.
Šķēle jūnijā, uzzinot, ka viņš tiks aicināts uz apgabaltiesu liecināt, žurnālistiem paziņoja, ka ir gatavs to darīt un atklāt visu, ko tiesa prasīs. "Es nezinu, ko man jautās, bet, kad jautās, es atbildēšu visu patiesību," solīja Šķēle.
Kā ziņots, digitālās televīzijas pamata krimināllieta ir saistīta ar LVRTC meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi 20 personām apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta - par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta - par krāpšanu un pēc KL 195.panta - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.
Tiesas sastāvs ar tiesnesi Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.