Čehijas tiesas ziņā lemt par politisko patvērumu 13. janvāra grautiņos apsūdzētajam

Tiesa Čehijā 2009. gada 13. janvāra grautiņos apsūdzētā Anša Ataola Bērziņa lietā nav beigusies, un šobrīd nav arī zināms, kā tiks risināts jautājums par politisko patvērumu.

Lieta tika skatīta Čehijā divas dienas un atlikta līdz 18. septembrim. A. A. Bērziņa advokāts Jānis Mucenieks Neatkarīgajai sacīja, ka lieta ir komplicēta, sarežģīta un apjomīga, tāpēc divās dienās to nepaguva iztiesāt. Visi procesa dalībnieki pat netika pie vārda. Nozīmīgs arī valodas aspekts - jātulko latviešu vai čehu valodā gan sacītais, gan dokumenti. Tas prasa laiku.

J. Mucenieks Čehijas tiesai lūdzis mainīt drošības līdzekli A. A. Bērziņam, bet tiesa nav precīzi pateikusi, kad sniegs atbildi, turklāt tiesneši dodas atvaļinājumā. Taču advokāts saka - atbilde par drošības līdzekļa maiņu uz citu, ar apcietinājumu nesaistītu, būs līdz septembrim. Viņš piebilst, ka brīvībā var labāk sagatavoties tiesas procesam un pēdējam vārdam, ko viņa aizstāvamais vēl nav teicis. Savukārt jautājumu par politisko patvērumu kārto Čehijas puses advokāti, un līdz šim aizstāvība vairāk «fokusējās uz izdošanas jautājumu». Latvija pieprasījusi izdot A. A. Bērziņu, jo Latvijā viņam piespriests gadu un astoņus mēnešus ilgs cietumsods.

A. A. Bērziņš pagājušā gada februārī tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā un vēlāk aizturēts Čehijā, kur lūdzis politisko patvērumu, jo uzskata, ka kriminālprocess pret viņu ir politizēts, kā arī viņš esot saņēmis fiziskas izrēķināšanās draudus gadījumā, ja Latvijā nonāks ieslodzījuma vietā. Personisku galvojumu par A. A. Bērziņu, lai viņš tiktu atbrīvots no apcietinājuma, Čehijas varas iestādēm sniedzis rakstnieks Jirži Žačeks.

Sākotnēji A. A. Bērziņam tika piespriesta nosacīta brīvības atņemšana, bet viņš neizpildīja Valsts probācijas dienesta prasības. Rīgas apgabaltiesa ir noraidījusi viņa sūdzību par piespriesto sodu, tāpēc A. A. Bērziņam vajadzēja izpildīt iepriekš pieņemto spriedumu - brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Viņš izbrauca no Latvijas un šogad aprīlī tika aizturēts Čehijā.

Vērtējot sabiedrības nostāju pēc ierakstiem sociālajos tīklos, tā ir atšķirīga - A. A. Bērziņš par to, ka nav mainījis savu principiālo nostāju par 2009. gada 13. janvāra notikumiem, tiek dēvēts gan par aktīvu un patriotisku pilsoni, gan arī nosodīts. Izskanējis arī ierosinājums «vākt parakstus», lai gan tas jau tika darīts vietnē change.org - lai atceltu viņam piespriesto cietumsodu.

Neatkarīgā rakstīja, ka A. A. Bērziņš nav slēpis, ka bruģakmeņus Saeimas virzienā sviedis, un to nenožēlo, bet darījis to nevis vardarbīgu nolūku dēļ, bet idejas vārdā. Savā runā tiesā A. A. Bērziņš teica: «(..) 13. janvāra notikumu laikā man radās tikai prieks un lepnums par savu tautu, par to, ka tanī ir gana daudz indivīdu, kuri gatavi nebaidīties un publiski paust savu attieksmi pret varas rīcību.» Viņaprāt, 13. janvāra notikumi palīdzēja tapt Valda Zatlera rīkojumam nr. 2 par Saeimas atlaišanu.