Trīs gadus vecā meitenīte Rudbāržos Skrundas novadā nomirusi savai audžumātei uz rokām, viņai bijusi neizskaidrojama krampju lēkme. Vecāki izsaukuši ātro palīdzību, taču bijis jau par vēlu.
Tomēr pagaidām ne policija, ne citi dienesti neņemas apgalvot, kas īsti bijis par iemeslu bērna nāvei. Policija nav izvirzījusi nekādas versijas par meitenītes nāves apstākļiem, taču kā viena no varbūtībām tiek pieļauta vardarbība, jo uz bērna ķermenīša bija miesas bojājumi sasitumu un nobrāzumu veidā.
Policija trešdien pusdienlaikā saņēma ziņu no ātrās palīdzības, ka Rudbāržos, kādās lauku mājās, kuras atrodas uz robežas starp kādreizējo Rudbāržu pagastu un Skrundu, ir mirusi 2007. gadā dzimusi meitenīte. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse pastāstīja, ka meitenītes nāves apstākļus un iemeslus noskaidros kriminālprocesā, kas sākts pēc Krimināllikuma 13. nodaļas – par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību. Pašlaik policija nav izvirzījusi versijas par meitenītes nāves apstākļiem. Nevienas aizdomās turamās personas šajā kriminālprocesā pašlaik nav.
Ģimene meitenītei bija aizbildņi. Skrundas Sociālā dienesta vadītāja Anda Vītola Neatkarīgajai pastāstīja, ka dienesta darbinieki runājuši ar meitenītes audžumammu un viņa atklājusi, ka mazulīte nomirusi mammai rokās krampju lēkmē. Kas būtu izraisījis šos krampjus, neviens nezina teikt, jo pirms tam bērns regulāri vests pie ārsta un nekādas saslimšanas nav konstatētas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša sacīja, ka ātro palīdzību izsaukusi ģimene.
"Izsaukums bija pie maza bērna, kuram ir krampju lēkme un apstājusies elpošana," stāsta I. Bukša. "Ātrā palīdzība aizbrauca desmit minūtēs, bet bija jau par vēlu." Mediķi norāda, ka arī viņi konstatējuši, ka uz bērna ķermeņa ir nobrāzumi un asinsizplūdumi, taču pateikt, kā tie radušies, mediķi neņemas. Tāpat arī to, kas būtu izraisījis krampju lēkmi. Tikpat labi tā varēja būt kādas slimības dēļ, ko iepriekš vecāki nezināja un kas nebija konstatēta, kā arī, iespējams, kādas traumas rezultātā. To apmēram mēneša laikā izsecinās tiesu medicīnas eksperti.
Arī Sociālā dienesta vadītāja A. Vītola norāda, ka viņa pašlaik neņemas spriest, kā meitenīte mirusi. Tomēr atzina, ka ģimene bijusi ciešā kontaktā ar sociālo dienestu. "Mēs bijām ciešā kontaktā, bet ļoti labā nozīmē. Vecāki strādīgi, atsaucīgi, meitenītes nāca pie mums, bieži kontaktējāmies," stāsta A. Vītola. Ģimene bijusi arī dienesta redzeslokā kā mazturīgie, saņēmuši regulāru palīdzību, bērniem bijušas brīvpusdienas. Ģimenē bez mirušās meitenītes ir trīs lielākas meitas. A. Vītola stāsta, ka mazā meitenīte bija audžumeitiņa, ievietota šajā ģimenē tikai pērnā gada decembrī. Pirms tam viņa bija dzīvojusi sociālā riska ģimenē, kur māte nerūpējās par viņu, saņēmusi vairākus aizrādījumus, līdz bērns viņai atņemts. "Protams, audžuģimeni pirms tam izvērtējām, un tā pilnīgi atbilda aizbildņa pienākumu pildīšanai – lai arī trūcīgi, bērnus ļoti mīl un rūpējas," stāsta A. Vītola. Tagad ģimene esot satriekta, un pašvaldība piedāvājusi psihologa palīdzību. Abi vecāki bijuši bez darba – mamma līdz pat marta beigām strādājusi simtlatnieku programmā pagastmājā par apkopēju, savukārt vīrs pirms tam – algotos pagaidu sabiedriskajos darbos.
Skrundas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Antra Eisaka apšauba, ka bērns varētu būt miris vardarbības dēļ, jo par ģimeni bijušas tikai labas atsauksmes.