Liepājas sabiedrību sašūpojusi pusaudža sadedzināšana
Visa Liepāja pārdzīvo un jūt līdzi 15 gadus vecā Egila Kuļikauska vecākiem sakarā ar dēla traģisko zaudējumu. 11. oktobrī puisi guldīja zemes klēpī. Liepājas Raiņa 6. vidusskolas 9.c klases skolēns aizgājis no dzīves brīdī, kad viņš šo pasauli un pasaule viņu vēl tikai sāka iepazīt. Vai viņu labi pazina tie divi nepilngadīgie, kurus policija aizturējusi un apcietinājusi aizdomās par Egila nonāvēšanu?
Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš laikrakstam saka, ka Egila bēres ir kļuvušas par sava veida robežšķirtni šajās sērās, jo skolēni ir jau noguruši. Skolā ir viesojies krīzes psihologs, bijuši pieaicināti arī Valsts policijas pārstāvji. «Mērķis bija viest bērnos drošību, ka šī ir ārkārtas situācija. Tā nav regularitāte, ka kāds staigā un slepkavo.» Direktors domā, ka bērni ir tikuši galā ar šiem smagajiem pārdzīvojumiem un saprot, ka ir vienkārši jādzīvo tālāk. Taču sākumā, uzzinot, ka Egils ir miris un kādos apstākļos viņš atrasts, bijis vispārējs šoks.
Ģimene jāliek mierā
Gita Paspārne, psihoterapeite no Liepājas, laikrakstam saka - šobrīd sabiedrībai pats svarīgākais ir būt saudzīgai pret bojāgājušā puiša vecākiem un respektēt viņu pārdzīvojumu privātumu. «Mēs nevaram vērtēt, faktiski nezinot neko jeb tikai publiski pieejamo informāciju presē. Pat ja mēs zinātu, tagad svarīgi ir plašākai sabiedrībai ģimeni likt mierā, ļaut rīkoties policijai un citiem speciālistiem, kuri šādos gadījumos var palīdzēt profesionāli. Jebkurš izteikums par to, kā varbūt vajadzēja vai nevajadzēja rīkoties, tagad vecākiem var būt pārāk sāpīgs un neadekvāts viņu situācijai,» viņa saka.
Palīdzēt var tikai aizlūdzot
«Varam tikai garīgi piedalīties ar savām lūgšanām. Apkārtējiem vajadzētu redzēt, vai jāpalīdz vecākiem, kā to izdarīt. Arī par viņiem ir jālūdzas! Tomēr zaudēt bērnu - tas izsit no normāla dzīves ritma. Ir pieņemami, ja bērni pavada vecākus mūžībā, bet šeit tik jauns puisis jāpavada. Tik nežēlīgi nonāvēts. Tas ir pilnīgs absurds,» laikrakstam saka Liepājas katoļu priesteris Viktors Stulpins.
Viņš saka - notikušais nav tikai tāds gadījums, kas skar dažus cilvēkus, bet «tā ir vispārēja sabiedrības lieta». «Kāda ir sabiedrība, tas parādās uz ārpusi. Ja sabiedrība ir naidīga, satraukta, tad nevar gaidīt, ka bērni būs citādāki. Jauniešiem arī ir savi pārdzīvojumi - mājās vai skolā. Tad vēl pārejas vecums. Ir daudzi faktori, kas var izraisīt agresiju. Savas problēmas pusaudži mēģina risināt dažādi. Gadās, ka ar alkohola vai narkotiku palīdzību. Piedāvājums ir. Varbūt jaunais cilvēks par kaut kā tāda lietošanu nekad nav domājis, bet kaut kādā krīzes situācijā nolemj pamēģināt. Pusaudži mēdz būt noslēgti, ne ar vienu atklāti nerunā, vairāk uzticas internetam, kur saglabā anonimitāti. Ielien interneta pasaulē, un viss. Bet tas nepalīdz jaunajam cilvēkam identificēt sevi kā personību - es esmu puisis ar vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu. Ir tikai niks internetā, kas pašam īpašniekam kaut ko izsaka, bet citiem neko. Tad tas ir vienkārši kaut kāds iedomu tēls,» prāto V. Stulpins.
Pilns internets ar komentāriem
Vienlīdz smagi kā puiša vecāki notikušo uztver viņa klases un skolas biedri, puiša klases audzinātāja Ilze Karazina. Tieši viņa bija tā, kura pirmā sociālajos tīklos sacēla kājās visu sabiedrību ar paziņojumu: «SOS! Palīdziet!!! PAZUDIS manas klases skolēns Egils Kuļikausks!» Viņa - pazudušā Egila klases audzinātāja - ticēja, ka puisis atradīsies. 15 gadus vecais puisis šajā skolā mācās otro gadu. Viņa personību skolotāja raksturoja skopos vārdos: «Egils nav no sliktajiem puišiem, kas bez iemesla nenāk uz skolu, klaiņo, nemācās.» Cilvēki ticēja, ka tā viņi atbalsta puisi, viņa piederīgos un palīdz meklēšanā. Visa Latvija zināja - Egils 24. septembrī aizgāja no mājām ar 2 eiro kabatā, kurus bija paņēmis no mammas maka, un tā arī nepārnāca. Vēl otrā dienā Egils it kā redzēts centrā, pie Laumas un Raiņa ielā kopā ar draugiem. Portālā liepājniekiem.lv cilvēki aktīvi komentējuši informāciju par puiša meklēšanu. Kāds zinājis teikt, ka puiša telefons izslēgts kopš pazušanas laika. Izteikti vēlējumi, ka gan jau puika atradīsies, ka viņam ir tas trakais pusaudža vecums, kad ātra aizsvilšanās ir raksturīga, bet - patusēs ar draugiem un atgriezīsies mājās.
Vēl kāds rakstīja: «Lai pārmeklē pamestās ēkas Karostā!» Bija vairāki, kuri komentāros atbalstīja versiju par krievu jauniešu konfliktēšanu ar latviešiem. Bija pagājusi nedēļa kopš Egila pazušanas, bet cilvēki joprojām gribēja ticēt, ka puika ir sveiks un vesels, slapstās un draugi viņu piesedz. Visbeidzot parādījās arī anonīmie puiša raksturotāji, kuri it kā esot viņu pazinuši personīgi. Kāds atcerējās, ka jaunākajās klasēs Egils it kā konfliktējis ar skolotāju, draudējis izlēkt pa logu. Vēl kāds pieminēja, ka nemaz tik nevainīgs, kā viņu raksturo oficiālie avoti, Egils neesot. Sekoja mājieni par apreibinošu vielu lietošanu.
Par to, ka, visticamāk, Egils ir jau miris, pirmie savos komentāros 6. oktobrī ierunājās portāla Liepājniekiem.lv lietotāji. Kāds rakstīja: «Esot bijis sasists, piesiets pie koka un aizdedzināts... Līdzjūtība tuviniekiem...» Oficiālā Valsts policijas informācija nākamajā dienā šo sēru vēsti apstiprināja. Veicot izmeklēšanu, policija 8. oktobrī aizdomās par slepkavību aizturējusi divas nepilngadīgas personas, kurām tiesa 10. oktobrī piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu. Izmeklēšanas interesēs šobrīd plašāka informācija netiek sniegta.