Izsludināts meklēšanā. Kāpēc neatrod?
Pēc astoņu gadu cietumsoda piespriešanas kopš 2009. gada septembra tiek meklēts kādreizējais Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektors un Rīgas Komercģimnāzijas direktors Juris Stabiņš, kopš 2013. gada vasaras – kukuļņemšanā apsūdzētā bijusī Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa, kopš 2007. gada – Jūrmalgeitas dalībnieks Leonīds Lasmanis. Savukārt ar starptautiskā meklēšanā izsludinātā Rēzeknes hakera Pētera Šahurova lietu nodarbojoties ASV.
Latvijā neviens no viņiem vēl nav nonācis, lai stātos tiesas priekšā. Tāpēc sabiedrība nereti dzīvo neizpratnē, kāpēc cilvēkus nevar sameklēt, pat zinot, kurā valstī daļa no viņiem dzīvo.
Krievija neizdod
«Ja ir daudz naudas, slēpties vieglāk,» pasmejas zvērināts advokāts Aloizs Vaznis. Šķiet, vismierīgāk var dzīvot vēl viens Jūrmalgeitas skandālā jeb Jūrmalas pilsētas mēra vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā savulaik iesaistītais – Germans Milušs. Viņš, visticamāk, kļuvis par Krievijas pilsoni, tāpēc Ģenerālprokuratūra vairs nav lūgusi viņu izdot, marta vidū vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga. A. Vaznis saka – Krievija savus pilsoņus neizdod. Un piebilst: «Katra sevi cienoša valsts savus pilsoņus neizdod.» Piemēram, Krievija varot pieprasīt visus materiālus par tiem pašiem Jūrmalgeitas skandālā iesaistītajiem (ja viņi ir kļuvuši par Krievijas pavalstniekiem) un pēc tam viņus tiesāt savā valstī, nevis izdot tiesāšanai Latvijā.
Par L. Lasmani, kurš atzīts par vainīgu kukuļdošanas starpniecībā, Interpola Krievijas birojs sniedzis atbildi, ka viņš šķērsojis Igaunijas un Krievijas robežu un Krievijā uzturējies ar tūrista vīzu. Kad viņš tiks atrasts, lietā tiesvedību uzsāks no jauna. Bet šo gadu laikā atrasts nav.
Detektīvi pēdas nedzen
Tāpat kā nav atrasts J. Stabiņš. Viņam inkriminēja kukuļa izspiešanu no skolēnu vecākiem. Pēc vēstules uzrakstīšanas, ka «šī ir pērkama valsts» un viņa to pamet, ārpus Latvijas tiek meklēta arī Ā. Stabiņa, kuru apsūdz par kukuļu saņemšanu dzīvokļu izkārtošanā. Kamēr ASV nekādi nevarēja nosūtīt pieprasījumu Latvijas varas iestādēm izdot kibernoziegumos vainoto P. Šahurovu un viņa dzīvesbiedri Marinu Maslobojevu, tikmēr Pēteris pazuda. Nācās arī viņu izsludināt starptautiskā meklēšanā.
«Ja kādā no kriminālprocesa stadijām aizdomās turētā persona vairs nav atrodama (pazūd) un ir pamats uzskatīt, ka viņa varētu būt pametusi valsts teritoriju, informācija par šo personu tiek ievadīta starptautiskajās personu meklēšanas sistēmās – faktiski personu izsludina starptautiskajā meklēšanā,» informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins.
A. Vaznis paskaidro, ka speciāli neviens neko nemeklē, nekur nebrauc. Ja meklētā persona, piemēram, pārkāpj Ceļu satiksmes noteikumus vai nonāk cita veida saskarsmē ar valsts vai pašvaldības iestādēm, tad ir iespējams atklāt, ka viņu meklē. Ja vien meklējamais nav nomainījis dokumentus uz citas personas vārda. A. Vaznis skaidro, ka meklēšanai noilguma nav, bet, ja cilvēkam nav celta apsūdzība, tad atkarībā no nozieguma saskaņā ar kriminālo likumdošanu noilgums iestājas gan. Ja ir celta apsūdzība, tad noilgums neiestājas.
Valsts policijas atsūtītajā skaidrojumā teikts, ka uz laiku, kamēr persona atrodas meklēšanā, kriminālprocess tiek apturēts līdz brīdim, kamēr persona tiek atrasta un viņai tiek uzrādīta apsūdzība (ja persona atrasta neārvalstī), vai līdz brīdim, kad personai tiek paziņots izdošanas lūgums (ja konstatēts, ka persona uzturas ārvalstī un ir zināma viņas atrašanās vieta).
Kad palaiž brīvībā, tad aizmūk
Tiešsaistes krāpšanā aizdomās turētajam P. Šahurovam bija piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās konkrētā dzīvesvietā. Tikai pēc tam, kad bija paredzēts par Rēzeknes hakeri dēvēto Šahurovu un viņa dzīvesbiedri iepazīstināt ar oficiālu izdošanas lūgumu no ASV varasiestādēm, atklājās, ka P. Šahurovs ir pazudis. A. Vaznis piebilst: «Aizmukt vienmēr var, visus cietumā neieliks.»
Viņš norāda, ka viena cietumnieka uzturēšana dienā izmaksā vairāk, nekā saņem viens «vidējais» pensionārs, proti, aptuveni 17 eiro. Arī tāpēc nereti līdz tiesai personu izdevīgāk turēt uz brīvām kājām. Turklāt Latvijā jau tā esot ļoti liels ieslodzīto skaits uz 10 000 iedzīvotāju, kā arī nesamērīgi garš tiesvedības process. Nereti tas ilgst četrus, piecus gadus, un visu šo laiku cilvēks būtu jātur apcietinājumā bez tiesas sprieduma. Parasti apcietinājumā patur par vardarbīgiem noziegumiem aizdomās turētos, bet citus atbrīvo vai nu pret drošības naudu kā Ā. Stabiņu, vai arī pret parakstu par uzturēšanos dzīvesvietā kā P. Šahurovu.