Vīķe-Freiberga: Latvijas augstskolām jābeidz "vārīties savā sulā"

Eksprezidente un Eiropas Pētniecības padomes Pārskata grupas vadītāja Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka bez augstākās izglītības eksporta Latvijas augstskolas nesasniegs pasaulē nepieciešamo izcilību šajā jomā.

"Savās robežās paliekot, savā sulā vāroties un aizkrāsnē sēžot, vieni paši mēs izcilību diemžēl nespēsim sasniegt," šodien pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS) žurnālistiem sacīja Vīķe-Freiberga.

Viņa uzsvēra, ka daudzās ārvalstu vizītēs, iepazīstoties ar attiecīgo valstu izglītības sistēmām, nereti sastapusies ar to, ka padomju laikā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošie to joprojām piemin ar pozitīvām atmiņām.

"Libānā audzis ārsts, ko satieku Parīzē, runā skaidrā latviešu valodā, bet Jordānas karalis stāsta, ka viņa lidotāji braukuši uz Latviju izglītoties," sacīja eksprezidente, piebilstot, ka ir gandarīta par Latvijas Jūras akadēmijas reputāciju kā vienai no labāko speciālistu gatavotājām savā jomā.

Vīķe-Freiberga uzskata, ka Latvijai ir vairākas iestrādnes šajā jomā un, neraugoties uz to, ka tās nāk no Padomju mantojuma, ārvalstu studentu piesaiste ne tikai palielinātu resursus izglītības sistēmā, bet būtu arī intelektuāli stimulējoša.

Vienlaikus Vīķes-Freiberga uzskata, ka Latvijā augstākās izglītības iestāžu ir par daudz, jo pat daudz bagātākās valstīs par Latviju augstskolu skaits ir ievērojami mazāks.

"Es ar šausmām konstatēju, ka mums ir 60 universitātes, pie tam pāri pār simts dažādu institūtu, bet mēs esam mazāka valsts par Šveici un katrā ziņā nabagāka, un te nu strukturāli kaut kas nav kārtībā," secināja Vīķe-Freiberga, "neesam koncentrējuši savus resursus, lai tie dotu visefektīvāko atdevi, kas ir elementārs konstatējums."

Jau ziņots, ka eksprezidente šodien tikās ar Koķi, lai iepazītos ar izstrādātajiem darba grupas priekšlikumiem pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē, kas šonedēļ tika apspriesti plašākā augstākās izglītības un zinātnes sabiedrībā.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais