LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā" diskusijas dalībnieki mēģināja diskutēt par to, kas notiek ar izglītības finansēšanas modeļa maiņu un mazo skolu slēgšanu. Diskusija brīžiem pārvērtās balagānā.
Daļa skatītāju savas emocijas steidza paust mikroblogošanas vietnē "X":
Baiba Strautmane: "Neesmu droša, ka viedokļu daudzveidību veicina pesonas, kuru ego paredz bļaut vienu tekstu un nedzirdēt vispār neko no pārējo runātā"
Normunds Bergs: "Maurošanas čempionāts. Biznesa viedoklis visā šajā acīmredzami nav svarīgs. Sanāk tāda publiska ministres Andas Čakšas dauzīšana".
Liene Cipule: "Es regulāri zaudēju pavedienu ar visu savu profesionālo kretīnismu parasti spēt atsijāt būtisko no trokšņa. Pieķēru sevi klausoties diskusijas kakafonijā un spriežot, ko man tas atgādina..."
Linda Tomase: "Ārprāts. Vai tiešām šādās diskusijās tiek lemta Latvijas skolu nākotne?"
Aleksandrs: "Nevienā strīdā nav svarīgi panākt taisnību, bet iegūt atzinību savam teiktajam."
R: "Kādas šausmas. Kolhozs vispārākajā pakāpē. Nav brīnums, ka nekas nekur nekust no vietas, jo visi tikai grib ko pateikt (nobļauties), vispār neieklausoties citos. Kāda jēga no šīs diskusijas?"
IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa Latvijas Radio vakar, pirms diskusijas, atzina, ka zglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem optimālā skolēnu skaita kritērijiem neatbilst vairāk nekā 70 vidusskolas Latvijā.,
Pašlaik 13 vidusskolās visā 10.-12.klašu posmā ir mazāk nekā 20 skolēnu, septiņās vidusskolās ir no 21 līdz 25 skolēniem, astoņās skolās - no 26 līdz 30 skolēniem, bet 49 vidusskolās - no 31 līdz 60 skolēni. Vairāk nekā 60 skolēni visā posmā ir 130 vidusskolās.
Kanaviņa uzsvēra, ka IZM plānotie kritēriji nenozīmē slēgt visas skolas, kurām nav optimālā bērnu skaita. Lēmumu par izglītības iestādes slēgšanu vai reorganizēšanu jāpieņem pašvaldībai.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniecei izglītības un kultūras jautājumos Inārai Dundurei esot zināms, ka nākamajā mācību gadā 10.klasi neatvērs 24 vidusskolas.
Ne IZM, ne LPS pārstāves nevarēja nosaukt, cik pamatskolas varētu tikt slēgtas, jo, lai arī tām noteikti skolēnu skaita kritēriji, tie atšķiras valstspilsētām, administratīvajiem centriem un reti apdzīvotajām teritorijām. Pašvaldības var arī lemt kādu skolu saglabāt, attiecīgi trūkstošo finansējumu tai nodrošinot no sava, nevis valsts budžeta.
Jau vēstīts, ka noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits. To paredz IZM informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā".
Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.
Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.
Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi, paredz IZM iecere par jauno pedagogu darba samaksas modeli "Programma skolā".
Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšanu, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai par gaidāmo ekosistēmu. Ministre arī vairākkārt uzsvērusi, ka IZM nav konkrēts plāns, cik skolu būtu jāsamazina.
Atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.
