Ģirģens nav mierā, ka Izglītības ministrijas plāno iekšlietu koledžām atņemt augstskolu statusu

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iebilst pret Izglītības ministrijas (IZM) plāniem iekšlietu nozares koledžām atņemt augstskolu statusu.

Ministra padomniece Beata Jonīte informēja, ka Iekšlietu ministrijas koledžas pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas ir palikušas vienīgās valstī augstākās izglītības iestādes, kuras nodrošina personālu iekšlietu iestādēm, kā arī sniedz iespēju iegūt virsnieku amatiem nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju.

Pēc Ģirģena vārdiem, iekšlietu sistēmas koledžas ir Latvijas drošības "asinsrite", un tās ir neatņemama iekšlietu sistēmas sastāvdaļa. Ministrs vērš uzmanību, ka jau tagad ir grūtības aizpildīt esošās budžeta vietas, neskatoties uz nodrošinātām dienesta vietām, amatalgu izglītības ieguves laikā un sociālām garantijām.

Ministrs uzskata, ka, padarot koledžas par profesionālās izglītības iestādēm, tiktu apzināti grauts to prestižs. Tāpat Valsts policijai, robežsardzei un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam būs arvien lielākas grūtības ar jaunu un spējīgu darbinieku piesaisti, kas varot atstāt smagas sekas uz valsts drošību.

Iepazīstoties ar IZM plānu saturu, iekšlietu ministrs neesot radis skaidru atbildi uz jautājumu, kāpēc pastāvošajām un ar darba tirgu cieši saistītajām koledžām būtu jāzaudē augstākās izglītības iestāžu statuss, vienlaikus tām saglabājot iespēju īstenot augstākās izglītības studiju programmas. Iekšlietu ministrija nesaskata piedāvātās tipoloģijas reformas loģiku un būtiskos ieguvumus.

IeM norāda uz potenciāliem draudiem, proti, koledžu prestiža, starptautiskās sadarbības un konkurences kritumu, kvalificēta akadēmiskā personāla zaudēšanu, zemākiem konkursa rādītājiem reflektantu uzņemšanā un attiecīgi zemāku studiju rezultātu sniegumu.

Kā uzsver IeM, katru gadu IeM koledžām ir sīva konkurence par studentiem ar citām Latvijas augstskolām, jo īpaši - ar Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kas spēj piedāvāt lielākas izaugsmes iespējas un finansiālo nodrošinājumu. Pēc augstākās izglītības iestādes statusa zaudēšanas, IeM koledžas vairs netiks vērtētas kā pilntiesīgs konkurents augstākajā izglītības telpā.

"Policisti un ugunsdzēsēji zemā atalgojuma dēļ tāpat ir spiesti strādāt vairākos darbos - ja jau iekšlietu koledžas kļūtu par arodskolām, varbūt vienlaicīgi viņi varētu mācīties arī par apmetējiem, būvstrādniekiem un reģipša skrūvētājiem?" ironizē ministrs.

Pēc Ģirģena domām, no IZM plāniem neesot skaidrs, kas turpmāk būs koledžu akadēmiskais personāls, kāds būs to statuss, ja uz koledžām neattieksies Augstskolu likums. Nav skaidrots, kā mainīsies esošo pedagogu darba tiesiskās attiecības, kuri ievēlēti amatos saskaņā ar Augstskolu likumu. Tāpat pastāvot risks, ka negatīvi mainīsies koledžu pedagoģiskā personāla atalgojums.

Iekšlietu ministrs vērš uzmanību, ka IeM koledžas ir dažādu profesionālo organizāciju dalībnieces, līdz ar to projekts raisa neskaidrību par iespējām piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus.

IeM atbalsta centienus sakārtot augstākās izglītības telpu Latvijā, tomēr vēlas, lai tādējādi netiktu mazināta koledžu loma, un tiktu pieņemti sociāli atbildīgi lēmumi, kas atbilstu labas pārvaldības un sabiedrības interesēm, teikts Ģirģena paziņojumā.

Ministrija iebilst pret IeM koledžu statusa maiņu, to svītrošanu no augstāko izglītības iestāžu klāsta un pārveidošanu par profesionālās izglītības iestādēm, jo uzskata, ka šādas reformas var būtiski sarežģīt iekšlietu personāla politiku un negatīvi ietekmēt iekšējo drošību valstī.

Ministrs pauž pārliecību, ka projektā paredzētos universitāšu un citu augstskolu attīstības mērķus un uzdevumus var īstenot, saglabājot koledžu pašreizējo statusu.

Jau ziņots, ka saskaņā ar IZM plāniem līdz 2021. gadam ir jānodrošina "bināras augstākās izglītības institūciju tipoloģijas" nostiprināšana, paredzot, ka augstākās izglītības sistēmu veido universitātes un augstskolas. Gan universitātes, gan augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas ir universitātes tipa augstākās izglītības institūcijas, kam ir tiesības īstenot bakalaura, maģistra un doktora studiju programma.

Plāns paredz, ka pārdefinētajā augstākās izglītības institūciju tipoloģijā neietilpst koledžas.

Attiecībā uz koledžas vietu Latvijas izglītības sistēmā, IZM norāda, ka profesionālās izglītības ciešā sasaiste ar darba tirgu izvirza augstas prasības studiju programmām un to īstenotājiem, jo vienlaikus ir jānodrošina gan kvalitatīva teorētisko zināšanu apguve, gan jānodrošina profesijas apguve atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām, tajā pašā laikā jāspēj arī elastīgi reaģēt uz mainīgo pieprasījumu pēc jaunām prasmēm un zināšanām.

Koledžu līdzšinējā darbība ir apliecinājusi ciešu sasaisti ar nozaru organizācijām un spēju reaģēt uz pieprasījumu vidējā līmeņa speciālistu sagatavošanai ar nozaru attīstībai nepieciešamajām kompetencēm. Turpinot nostiprināt koledžas kā profesionālās izglītības iestādes, tiktu stiprināts profesionālās izglītības prestižs un veidots stabils piedāvājums atbilstoši nacionālajai kvalifikāciju struktūrai.

Pārdefinējot augstākās izglītības institūciju tipoloģiju, koledžas ir jāstiprina kā profesionālās izglītības iestādes, kurām ir tiesības īstenot īsā cikla augstākās izglītības studiju programmas.

IZM plānus nākamnedēļ skatīs valdībā.