Privātās augstskolas ir pret Augstskolas likuma grozījumiem, ko šodien Saeima skata trešajā lasījumā un kas paredz atļaut studēt tikai latviski vai Eiropas Savienības valodās, bet ne krievu valodā. Tās norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav ne informējusi par šādām izmaiņām, ne apspriedusi tās ar nozari. Tāpat nav izvērtēta finansiālā ietekme un konkurētspējas zaudēšana.
Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA attīstības prorektors Igors Graurs preses konferencē uzsvēra, ka pēdējos gados ir audzis ārvalstu studentu skaits, ieskaitot tos, kuri šeit studē krievu valodā. 2015. gadā kopumā augstskolās mācījās apmēram 5400 šādu studentu, un tas deva Latvijas ekonomikai 148 miljonu pienesumu (viens students deva 27 000 eiro gadā). Aprēķini rāda, ka tie vēl nav griesti, un arī ieņēmumi līdz ar to arī augtu - iespējams, ka minētā summa pat dubultotos. Viņam rodoties bažas, ka iecerētie ierobežojumi novedīs pie krasas lejupslīdes, kāda jau bijusi pirms 15 gadiem.
Arī RISEBA rektore Irina Seņņikova norādīja, ka augstskola jau no pašiem pirmsākumiem dibināta kā starptautiska un tajā mācības notiek trīs valodās: latviski, angliski un krieviski.
No tiem, kas apgūst programmu krievu valodā, - 30% ir no ārvalstīm. Un viņi nav tikai no NVS valstīm, bet arī no citām, jo daudzi uzskata, ka šīs valodas zināšanas ir kā priekšrocība. Arī citi runātāji mudināja attīstīt programmas tajās valodās, pēc kurām ir pieprasījums. Tas esot lielisks eksporta segments, no kura muļķīgi būtu atteikties. Starp citu, kaimiņvalstīs nav šādu ierobežojumu, kas nozīmē, ka tie, kuri vēlēsies studēt krieviski, aizplūdīs uz turieni. Turklāt atgādināts, ka ir dažādas situācijas valsts un privātajās augstskolās, un tāpēc tām ir grūti konkurēt savā starpā. Tas būs vēl viens sitiens šim sektoram, kas ir atradis savu nišu un darbojas, neprasot no valsts naudu, bet strādā, nodrošina darba vietas un maksā nodokļus. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad privātās augstskolas prasīs IZM arī vienlīdzīgu attieksmi, ko tā uzsverot kā argumentu šādu izmaiņu nepieciešamībai, citā aspektā - ļaut piedalīties budžeta vietu sadalē. Jo ir jau piemēri, kad privāta augstskola ieguvusi iespēju mācīt programmu, nevis valsts finansēta universitāte.