Latvijas augstskolas un koledžas īsteno vairāk nekā 900 studiju programmu, arī profesionālo skolu piedāvājums ir ļoti plašs, tāpēc nav brīnums, ka jaunietis šajā plašajā izvēlē var apjukt.
Pārdomātāku lēmumu viņam varētu palīdzēt pieņemt skola, proti, īpašu vērību pievēršot karjeras izglītībai. Par karjeras izglītības nozīmi un jēgu runāts jau gadiem, bet plānveidīgi darbi izpalikuši. Tiesa, pēdējos gados ledus ir sakustējies - jau otro gadu tiek īstenots ESF projekts Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Galvenais - lai labās iestrādes pēc projekta noslēguma neizplēnētu, jo karjeras izglītība skolās nav iegriba, bet vajadzība, lai jaunais cilvēks laikus iepazītos ar profesiju pasauli, norisēm darba tirgū un ieraudzītu savu vietu tajā.
Taču nevajag domāt, ka karjeras konsultācija būs brīnumlīdzeklis, kas izsniegs vienu recepti, kā rīkoties.
Galvenie klupšanas akmeņi
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Informācijas un karjeras atbalsta departamenta Karjeras atbalsta nodaļas vecākā eksperte Linda Gruze skaidro, ka viens no tipiskākajiem klupšanas akmeņiem, izvēloties savu karjeras ceļu, ir, tā teikt, šaušana uz labu laimi, neiedziļinoties, kas pašam īsti patīk un padodas. «Jaunietis nereti nav iepazinis sevi, nav pavērtējis savas intereses - kas patīk, nepatīk, kas padodas, kas ne, tādējādi mēdz gadīties, ka viņa prasmes un zināšanas neatbilst viņa izvēlētajai studiju programmai vai profesijai. Citreiz izvēle tiek izdarīta, balstoties uz pārliecību - šī joma ir prestiža, atkal piemirstot, vai patiešām konkrētā specialitāte ir piemērota man. Svarīgi ir arī izvērtēt darba tirgus pieprasījumu - vai pēc konkrētās profesijas pārstāvjiem vispār ir pieprasījums.»
Tāpat jauniešu vidū gana populāri ir sekot draugu piemēram - iesniegt dokumentus tur, kur plāno mācīties vai jau mācās draugi. Ar domu - tā drošāk, būs jautrāk. «Jāņem gan vērā, ka ne vienmēr draugu intereses ir identiskas, arī spējas un iemaņas var būt atšķirīgas.» Grēko arī vecāki, uzspiežot savu gribu.
Sabiedrības uzspiestie rāmji
«Jauniešiem mēdz pietrūkt atbalsta un izpratnes par to, ka principā viņam ir jāiegūst zināšanas kādā jomā, un viņš vairs neizvēlas profesiju visam mūžam, jo darba tirgus ir ļoti mainīgs. Smagā atbildības nasta var radīt apjukumu, bailes, kā tad īsti rīkoties. Taču, kā jau minēju, - svarīgākais ir atrast un izvēlēties savu īsto jomu, ne konkrētu specialitāti - ļoti iespējams, ka tā dzīves laikā mainīsies. Turklāt, ja tomēr sanāk kļūdīties un, piemēram, pēc pusgadu ilgām studijām saproti, ka joma nav īstā, tas nav jāuztver kā liela neveiksme, nav par to jāizjūt kauns. Sabiedrības izveidotie rāmji, kā ir pareizi, var likt justies jaunietim nekomfortabli, taču ir jāiemācās ignorēt šos sabiedrības pieņēmumus un jāmēģina atkal,» norāda L. Gruze.
Nav vienota viedokļa par to, kurā vecuma posmā bērnu sākt mudināt aizdomāties par jautājumiem, kas skar karjeru. Pirmsskolā? Sākumskolā? «Es uzskatu, ka sākt nekad nav par agru, protams, aktivitātēm jābūt atbilstošām bērna vecumam. Bērniem ir bagātīga fantāziju pasaule, viņi labprāt eksperimentē, rotaļājas. Viņiem patīk būt dakteriem, policistiem, pārdevējiem. Un spēles ir viens no rīkiem, kā viņš mācās iepazīt sevi. Vēlākos gados sevis izzināšanā palīdz dažādi pulciņi,» stāsta L. Gruze.
Apjomīgs projekts
Lai jaunietim palīdzētu atrast savu īsto ceļu, kā arī lai skolās iedzīvinātu plānveidīgu, strukturētu karjeras atbalsta sistēmu, kopš 2016. gada VIAA realizē ESF projektu Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Projektā iesaistījušās vairāk nekā 400 mācību iestādes. Tajās strādā aptuveni 350 pedagogu - karjeras konsultantu, kas tiekas ar skolotājiem, skolēniem, lai caur dažādām aktivitātēm (tikšanās ar uzņēmējiem, meistarklases, tikšanās ar spēcīgiem līderiem savā sfērā, individuālas karjeras konsultācijas utt.) skolās ieviestu pilnvērtīgu karjeras atbalsta sistēmu. «Būtiski, lai par karjeras izglītību domātu ne tikai viens piesaistīts speciālists, bet visa skolas komanda, tāpēc projektā liela loma ir darbam ar pedagogiem, lai viņos veidotos izpratne, ka karjeras izglītība nav viens pasākums, bet nemitīgs process, kas attīstāms caur mācību priekšmetiem, ārpus stundu aktivitātēm. Pedagogiem tiek arī skaidrots, kā atrast dialogu ar vecākiem,» akcentē VIAA pārstāve. Projekts noslēgsies 2020. gadā. Svarīgākais - lai šīs iestrādes būtu iesakņojušās un turpinātos arī pēc projekta beigām. Lai šo sistēmu stiprinātu, VIAA speciālisti regulāri dodas uz skolām, lai aktualizētu jautājumus, kā integrēt karjeras izglītību visos skolā notiekošajos procesos. «Ceram, ka projekts nebūs vien kā kampaņa, bet gan vecākiem, pašvaldībai, sabiedrībai parādīs karjeras atbalsta nepieciešamību un viņi redzēs vajadzību turpināt pilnveidot jau iesākto,» piebilst L. Gruze.
Karjeras izglītības tēmu VIAA aktualizē arī caur konkursu SkillsLatvia. Konkurss ar moto Uzvar darītājs! cildina jauno profesionāļu prasmes un demonstrē profesionālo izglītības iestāžu un darba tirgus sadarbību. Konkursa laikā skolēni no pamatskolām un vidējās izglītības iestādēm kā apmeklētāji var vērot jauno profesionāļu meistarību konkursā un paši piedalīties dažādu profesiju paraugdemonstrējumos. Tāpat, lai iesaistītu sabiedrību diskusijā par karjeras izglītības saturu un nepieciešamību, VIAA ar diskusiju Kas lācītim vēderā? Karjeras izglītība šķērsgriezumā piedalās sarunu festivālā Lampa, kas notiks Cēsīs 30. jūnijā.
Skats no malas
Attiecībā uz individuālām karjeras konsultācijām citviet tās pieejamas turpat skolā, bet, ja nav, tad ir iespēja pieteikties uz bezmaksas konsultācijām Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī augstskolām ir savi Karjeras centri. Taču nevajag domāt, ka karjeras konsultācija būs brīnumlīdzeklis, kas izsniegs vienu recepti, kā rīkoties. «Tas ir vairāk skats no malas. Karjeras konsultants ar dažādām metodēm, tostarp testiem, palīdz ieraudzīt jaunieša talantus, stiprās un vājās puses, iespējams, lauzt pieņēmumus, ko jaunietis pats par sevi ir akceptējis, jo tā teikuši draugi, vecāki. Karjeras konsultanti sniedz arī informāciju par izglītības un darba iespējām,» informē L. Gruze. Sevis meklējumos var palīdzēt tiešsaistes testi, tie atrodami, piemēram, NVA mājaslapā, portālā NIID.lv - šie rīki gan nav gruntīgi pašizpētes testi, taču aptuvenos virzienus, kas jaunietim būtu piemērotāki, var parādīt.
Daudziem līdz ar studiju uzsākšanu aktuāls kļūs jautājums arī par iespējām piepelnīties. Kā vidusskolēns bez darba pieredzes var ieinteresēt darba devēju? «CV papildus iegūtajai izglītībai jānorāda savas jau apgūtās prasmes. Piemēram, cilvēks ir darbojies skolēnu pašpārvaldē, kādā jauniešu organizācijā, strādājis kā brīvprātīgais, bijis iesaistījies vasaras darbos, aktīvi sportojis. To visu var smuki iepakot, piemēram, kā spēju strādāt patstāvīgi, sadarboties, spēju organizēt un plānot savu darbu,» teic L. Gruze.
