Jaunieši bezdarbnieki: Kādas atbalsta formas viņiem piedāvā valsts?

© depositphotos.com

Šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki reģistrējušies 10 682 jaunieši (vecumā no 15 līdz 29 gadiem, dati par 30. aprīli). Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, jauniešu bezdarbnieku skaits sarūk, piemēram, pērn attiecīgajā laika periodā NVA uzskaitē bija 11 238 personas, 2016. gadā – 15 072, 2015. gadā – 16 222 jaunieši. Par to, kādas atbalsta formas viņiem tiek piedāvātas no valsts puses, lai viņi spētu iekļauties darba tirgū, stāsta NVA ES fondu projektu departamenta ESF projekta Jauniešu garantijas vecākā eksperte Ieva Bērziņa.

Ņemot vērā, ka 2018. gada 31. decembrī ES fondu projekts Jauniešu garantijas noslēdzas, šobrīd bezdarbnieki projekta ietvaros var iesaistīties šādos pasākumos:

Visi NVA sniegtie pakalpojumi ir bez maksas.

Profesionālā tālākizglītība un pilnveide: jauniešiem bezdarbniekiem 3-6 mēnešu laikā ir iespēja iegūt profesionālo kvalifikāciju vai arī 1-2 mēnešu laikā pilnveidot jau iegūto izglītību. Apmācību laikā jaunietis saņem stipendiju 5 eiro apmērā par katru apmācības dienu, kā arī, ja izglītības iestāde atrodas patālāk no jaunieša bezdarbnieka dzīvesvietas, jaunietis bezdarbnieks saņem atbalstu ceļa izdevumu segšanai līdz 100 eiro mēnesī.

Neformālā izglītība: 1-2 mēnešu laikā jauniešiem bezdarbniekiem ir iespēja pilnveidot vai iegūt sociālās un profesionālās pamatprasmes. Apmācību laikā jaunietis saņem stipendiju 5 eiro apmērā par katru apmācību dienu, kā arī, ja izglītības iestāde atrodas patālāk no jaunieša bezdarbnieka dzīvesvietas, jaunietis bezdarbnieks saņem atbalstu ceļa izdevumu segšanai līdz 100 eiro mēnesī.

Transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācība: 1-2 mēnešu laikā iespēja iegūt nepieciešamo traktortehnikas vadītāja apliecību vai kravas transportlīdzekļa vadītāja apliecību. Apmācību laikā jaunietis saņem stipendiju 5 eiro apmērā par katru apmācību dienu, kā arī, ja izglītības iestāde atrodas patālāk no jaunieša bezdarbnieka dzīvesvietas, jaunietis saņem atbalstu ceļa izdevumu segšanai līdz 100 eiro mēnesī.

Darbnīcas jauniešiem: 6 nedēļu laikā jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem gūst ieskatu trīs dažādās profesionālās izglītības programmās, tādējādi veicinot jaunieša bezdarbnieka nākotnes profesijas izvēli. Apmācību laikā jaunietis saņem stipendiju 5 eiro apmērā par katru apmācību dienu, kā arī, ja izglītības iestāde atrodas patālāk no jaunieša bezdarbnieka dzīvesvietas, jaunietis bezdarbnieks saņem atbalstu ceļa izdevumu segšanai līdz 100 eiro mēnesī.

Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā: jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem iegūst darba pieredzi, strādājot sabiedrības labā nevalstiskajās organizācijās. Prakses laikā nevalstiskajā organizācijā jaunietis bezdarbnieks saņem stipendiju 5 eiro apmērā par katru prakses dienu.

Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi: jauniešiem ir iespēja attīstīt un pilnveidot komunikācijas prasmes, tie ir semināri, lekcijas un īsie kursi, kuros var iegūt dažādas darba tirgū noderīgas zināšanas, tostarp arī tādas, kas noderēs, ja jaunietis vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību.

Karjeras konsultācijas: karjeras konsultācijas jauniešiem bezdarbniekiem ir pieejamas visās 28 NVA filiālēs. Karjeras konsultāciju laikā konsultants palīdz jaunietim bezdarbniekam noteikt karjeras jomas, kas būtu viņam atbilstošākās, izvērtējot jaunieša bezdarbnieka stiprās un vājās puses. Karjeras konsultants palīdz jauniešiem bezdarbniekiem pareizi izveidot CV un motivācijas vēstuli, kā arī sagatavoties darba intervijām. NVA karjeras konsultants regulāri seko līdzi aktualitātēm darba tirgū, tāpēc jauniešiem viņš sniedz arī informāciju gan par atbilstošākajiem darba piedāvājumiem, gan par mācību iespējām profesijas iegūšanai vai esošās izglītības pilnveidošanai, kā arī piedāvā jaunietim piemērotāko projekta Jauniešu garantijas pasākumu vai citus NVA pakalpojumus. Jauniešiem bezdarbniekiem NVA ir pieejamas gan individuālās, gan grupu karjeras konsultācijas.

Visi NVA sniegtie pakalpojumi ir bez maksas.

«Jauniešiem bezdarbniekiem ir iespēja saņemt atbalstu pārejai uz nodarbinātību arī citos NVA projektos - Atbalsts bezdarbnieku izglītībai, Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem, kā arī Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Turklāt arī pēc projekta Jauniešu garantijas noslēguma jaunieši bezdarbnieki turpinās saņemt NVA atbalstu iekļaušanai darba tirgū,» skaidro I. Bērziņa.

Pērn projekta Jauniešu garantijas ietvaros nodarbinātības un apmācības pasākumos piedalījās 5217 bezdarbnieku (unikālās personas). Tika sniegtas 34 323 karjeras konsultācijas, kā arī 9913 reižu jaunieši vecumā līdz 29 gadiem ir piedalījušies konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos (viens cilvēks var apmeklēt vairākas karjeras konsultācijas un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus).

«Jauniešu garantijas aktivitātēm un pasākumiem ir atšķirīgi mērķi, tā, piemēram, karjeras konsultācijas un pasākums Darbnīcas jauniešiem palīdz jauniešiem plānot karjeru un izvēlēties savām interesēm un spējām atbilstošāku profesiju, ko apgūt, savukārt nodarbinātības pasākumi Pirmā darba pieredze jaunietim, Subsidētā darba vieta jauniešiem bezdarbniekiem un Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā ļauj jauniešiem iegūt darba pieredzi. Atgādināšu, ka darba pieredzes trūkums ir viens no jauniešu bezdarba iemesliem. Sešu mēnešu laikā pēc pasākuma Pirmā darba pieredze jaunietim pabeigšanas darbā iekārtojas 89% bezdarbnieku, pēc dalības pasākumā Subsidētā darba vieta jauniešiem bezdarbniekiem - 80%, bet pabeidzot dalību pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā, sešu mēnešu laikā darbā iekārtojas 34% tā dalībnieku,» informē I. Bērziņa.

Uzziņai!

Plašāka informācija par NVA sniegtajiem pakalpojumiem ir pieejama NVA mājaslapā www.nva.gov.lv, tostarp sadaļās Klientiem, Jauniešu garantijas, Karjera, kā arī NVA 28 filiālēs visā Latvijā.

Latvijā

Bieži vien Latvijas (tāpat kā visas pasaules) nākotne tiek zīmēta visai drūmās krāsās. Pasaulē arvien spēcīgākas kļūst tirānijas, aug starptautiskais saspīlējums, pastiprinās sabiedrības polarizācija attīstītajās Rietumu valstīs, biežākas kļūst klimatiskās katastrofas, bažas rada arī mākslīgā intelekta neparedzamā attīstība.

Svarīgākais