Skolas ar padziļinātu svešvalodu apguvi raizējas, ka no 2018. gada 1. septembra tās varētu zaudēt papildu finansējumu, kas tām līdz šim piešķirts programmas īstenošanai.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērš uzmanību uz to, ka šobrīd visās vispārējās izglītības iestādēs svešvaloda tiek mācīta no 1. klases, tāpēc tas vairs nav nekas ekskluzīvs. Ja šīs skolas piedāvās paplašināt savu piedāvājumu, piemēram, dodot iespēju kādus mācību priekšmetus apgūt svešvalodā, tad nauda tām netiktu apcirpta, pieļauj IZM.
Pašlaik padziļināta apguve tiek nodrošināta divās programmās - ne tikai svešvalodu, bet arī mūzikas, kuru ir plānots turpināt, jo tās ir tikai dažas skolas, Saeimas atbildīgajā komisijas sēde skaidroja IZM Vispārējās izglītības departamenta direktore Evija Papule, norādot, ka kopumā ir 77 izglītības iestādes (11% bērnu), kas saņem papildu finansējumu par padziļinātu svešvalodu mācīšanu, un šīs skolas atšķiras gan skolēnu skaita, gan pieejas ziņā - dažviet to dara tikai kāda klašu grupa. Saistībā ar satura izmaiņām šīm skolām būtu jādomā par sava piedāvājuma paplašināšanu, proti, kādu no mācību priekšmetiem varētu apgūt svešvalodā. Pretējā gadījumā - IZM nebūs pretimnākoša papildu naudas piešķiršanā, kas šobrīd ir 2,2 miljoni eiro gadā.
Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare apliecina, ka ir domāts par šādu iespēju. Jau tagad katra mācību iestāde esot izvēlējusies atšķirīgu veidu, kā īstenot savas padziļinātās programmas. Viņas vadītā skola, piemēram, ir izvēlējusies integrētās satura un valodas apguves pieeju. Liels akcents tiek likts, lai bērniem veidotu akadēmiskās valodas pamatus, kas pēc tam noder valsts ģimnāziju eksaktajās programmās. «Pamatskolā ir jāiestrādā nevis «multeņu valoda», bet akadēmiski pamatota augstvērtīga svešvalodu apguve,» teic M. Kokare, piebilstot, ka jārēķinās ar to, ka šis piedāvājums ir dārgāks nekā tradicionālā izglītības procesa īstenošana.
Arī Rīgas 34. vidusskola ir viena no šīm skolām, un arī tur jau šobrīd notiek integrēta pieeja satura apguvei. Papildu finansējums noteikti būtu vajadzīgs, lai sagatavotu kvalitatīvu stundu matemātikā vai ķīmijā angļu valodā, turklāt nereti klasē notiek darbs grupās, ko vada nevis viens, bet divi pedagogi. «Mēs nevaram rīkoties pēc principa: paskatīsimies, kas būs, un pēc tam piešķirsim finansējumu, jo nebūs, uz ko skatīties. Tiklīdz beigsies nauda, tā beigsies arī kvalitatīva programmas īstenošana,» ir pārliecināta skolas direktore Nataļja Rogaļeva.
Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte precizē, ka patiesībā ilgstoši padziļināti svešvalodu (jau no padomju laikiem) māca desmit skolas - turklāt visās klasēs. Jau sākot skolas gaitas, bērnu vecāki rēķinās «ar konkrētu programmu un konkrētu rezultātu». Bet nu iznāk, ka vecākiem to varot droši solīt tikai līdz 2018. gada 1. septembrim. Tāpēc gribētos lielākas garantijas, ka tam visam būs turpinājums, nevis tikai runas vēlējuma izteiksmē.
Liepājas 5. vidusskola, kas jau vairāk nekā 50 gadu ir pazīstama kā vācu skola, patlaban piedāvā plašu svešvalodu izvēli. Daudziem liepājniekiem patīkot, to apliecina arī stabilais skolēnu skaits (šobrīd tas ir 1120). Skolas direktore Inta Korņējeva bažījas, ka finansējuma apcirpšana neļaus piedāvāt tik plašu valodu loku, «kā rezultātā netiks ievērots tiesiskās paļāvības princips, kas var izraisīt vecāku iebildumus».