Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) uzskata, ka publiskajā telpā izskanējušie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārmetumi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA) nav objektīvi un aicina ministriju atteikties no sasteigtās un speciālistu vidū neizdiskutētās ieceres par RPIVA likvidēšanu, pievienojot to Latvijas Universitātei.
Ir radies iespaids, ka tā vietā, lai izstrādātu mērķtiecīgu un sistēmisku piedāvājumu, kā sakārtot Latvijas augstākās izglītības nozari, kā veicināt augstskolu stratēģisko specializāciju, IZM bez diskusijas ir ķērusies pie vienas augstskolas reputācijas graušanas. Publiskajā telpā ir izskanējuši vairāki RPIVA adresēti pārmetumi, piemēram, par zemo studiju procesa kvalitāti, par ko mums ir tieši pretējs viedoklis.
Pēc LIVA domām, gluži pretēji ministrijas viedoklim, RPIVA ir viena no retajām Latvijas augstskolām, kas mērķtiecīgi investējusi augstāko iespējamo kvalitātes standartu sasniegšanā. “Ir grūti iedomāties Latvijas pirmsskolas un sākumskolas pedagogu augstā profesionālās izglītības līmeņa saglabāšanu bez RPIVA ieguldījuma šajā darbā. Citām pedagoģijas augstskolām drīzāk vajadzētu ņemt piemēru no RPIVA, kas vienīgā šajā nozarē ir sertificējusies pēc Izcilības standarta.
Ir pat grūti noticēt, ka IZM kā argumentu RPIVA likvidācijai min faktu, ka akadēmija neizmanto ES fondu finansējumu. Zināms, ka ES fondi tiek piešķirti tikai prioritārajām jomām, savukārt prioritātes nosaka valsts, bet pedagoģija un skolotāju sagatavošana sen vairs nav starp tām! Valsts nepiešķir RPIVA ne daudz budžeta vietu, ne arī fondu naudu. Un pat šādos apstākļos RPIVA ir tā augstskola, kas spēj konkurēt brīvajā tirgū bez nodokļu maksātāju naudas tērēšanas, turklāt uzturot Latvijas jauniešiem pieejamu augstākās izglītības pakalpojuma cenu līmeni. IZM tendenciozi nepievērš uzmanību šiem faktiem. Viņuprāt, RPIVA darbojas sliktāk par tām augstskolām, kuras nekādi nespēj iztikt bez publiskā finansējuma. LIVA jautā: kura augstskola būs spējīga izdzīvot pēc 2020.gada, kad beigsies ES fondu finansējums?
LIVAI nepieņemams veids, kā IZM jau atkārtoti (sistēmiski?) komunicē ar nozares institūcijām un nozares profesionāļiem - šoreiz par plānoto reorganizāciju nevis informējot iesaistītās puses, bet bez argumentācijas par nākt klajā sociālajos tīklos un mediju telpā. IZM nav arī sniegusi savu redzējumu par to, kas mainīsies reorganizācijas rezultātā - kā tiks uzlabots pedagogu sagatavošanas process Latvijā u.c. Nav notikušas nopietnas un profesionālas diskusijas par Latvijas pedagoģijas augstskolu programmu īstenošanas kvalitāti un to, kā IZM iecerējusi veikt valsts augstskolu apvienošanu.
LIVA uzskata - ja process notiek šādi, mērķi, kura dēļ reorganizācijas process uzsākts, sasniegt būs grūti. Turklāt grūti būs ticēt IZM teiktajam arī citos ar izglītību saistītajos jautājumos.