Augstākās izglītības padome (AIP) šodien sēdē vienojusies nosūtīt vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), piedāvājot kļūt par koordinējošo institūciju reformu plāna īstenošanā augstākajā izglītībā un zinātnē, kas līdz 30.aprīlim ministrijai jāiesniedz valdībā, aģentūrai LETA pastāstīja AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Koordinējošās institūcijas izveidošanu padome pamatojusi ar to, ka paredzētie pasākumi ir plānoti ilgtermiņā un IZM kā reformu procesa turētājai šādas koordinējošas institūcijas izveide būtu lietderīga.
Sēdē arī skatīti IZM Augstākās izglītības departamenta gatavotajā reformu pasākumu plānā paredzētie uzdevumi AIP, konkretizējot pozīcijas, pie kurām padome turpmāk ir gatava strādāt.
AIP plānots uzdot strādāt pie ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas maiņas, turpmāk akreditējot nevis atsevišķas studiju programmas, bet studiju virzienus, kā arī izvērtēt veidu, kādā noteikt ne tikai maksimālo, bet arī minimālo kontaktstundu robežu pilna un nepilna laika studijās. Arī turpmāk padomei būs jālemj par budžeta vietu sadalījumu dažādās studiju jomās.
Padomei būtu jāvienojas arī par vienotu valsts noslēguma pārbaudījumu ieviešanu augstākās izglītības programmās, kas, kā atzīst Vētra, ir loģiska, bet ne tik viegli izpildāma prasība, jo nepieciešams izveidot ko vienotu visām augstskolām, turklāt izveidojot šos pārbaudījumus gana dinamiskus un elastīgus, kas katru gadu būtu adekvāti aktuālajai situācijai.
Padomei būs arī jādomā, kā pastiprināt cīņu ar plaģiātismu studiju procesā, ievērojot gan studējošo attieksmi, gan mācībspēku kvalifikāciju. Pēc AIP priekšsēdētāja domām, būtiski ir arī pašas sabiedrības uzskati par intelektuālā īpašuma vērtību kopumā, jo, ja, piemēram, dziesmu nelegāla lejupielāde internetā tiek uzskatīta par normālu parādību, aktuāls ir jautājums par to, kādēļ līdzīgā veidā iegūts diplomdarbs ir sodāma lieta.
AIP būs jāvērtē arī iespējas pāriet uz rezultātos orientēta finansējuma piešķiršanas principu augstākajā izglītībā, kā arī pārvaldības sistēmas pilnveidošanas iespējas augstskolās, vēlreiz izvērtējot padomju izveides nepieciešamību. Šādu iespēju gan paredz arī spēkā esošais Augstskolu likums, taču, iespējams, šajā situācijā būtu vajadzīgi papildu risinājumi, pieļauj Vētra.
Padomei būs arī jāapzina būtiskākie šķēršļi augstākās izglītības eksportspējai un jādomā par darba devēju lomas palielināšanu visdažādākajos augstākās izglītības posmos.
Visbeidzot, AIP plānots iesaistīt informatīvās kampaņas rīkošanā par plānotajām reformām, un jau aprīļa sākumā varētu tikt rīkota plāna publiskā apspriešana. Savukārt pašu plānu padome plānojusi skatīt 18.martā.
Nākamās nedēļas sākumā šo plānu ministrija iecerējusi izsūtīt saviem partneriem, bet nākamajā ceturtdienā, 25.februārī, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā par to iecerēta diskusija.