Profesionāli tehnisko skolu tīkls pēdējos piecos gados piedzīvojis pamatīgas pārmaiņas: apvienošanu, reorganizāciju un slēgšanu. Vieni uzskata, ka jau sen Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tā vajadzēja rīkoties, bet lielākā daļa to nosauc par nepārdomātu un haotisku plānu, no kura iegūst tikai lielās skolas.
Reorganizācija šogad skāra arī Alsviķu arodskolu, kura tika pārveidota par Smiltenes tehnikuma teritoriālo struktūrvienību. Par notikušo nekas labs nav sakāms ne arodskolas direktorei Anitai Palmai, ne Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Arturam Dukulim.
Apvieno neapvienojamo
«Alsviķos nav parasta skola – tā ir vienīgā šāda veida izglītības iestāde Latvijā, kur arodprasmes apgūst audzēkņi ar īpašām vajadzībām. Iestādē notiek ne tikai mācību, bet arī sociālais darbs. Patiesībā tai vajadzētu piederēt nevis IZM, bet Labklājības ministrijai, kā tas kādreiz arī bija, varbūt tad attieksme būtu citāda,» uzskata A. Dukulis. Arī A. Palma norāda: Smiltenē šīs skolas specifisku neizprotot. Pašlaik gan 60 skolas darbinieki, gan 150 audzēkņi esot neziņā, kāds liktenis sagaida arodskolu. Vai tās attīstībā ieguldīs līdzekļus? Projektā bijis plānots izbūvēt liftus cilvēkiem ar pārvietošanās problēmām. Vai tie būs, atbildes nav. Klīstot runas, ka Eiropas Savienības nauda, kas paredzēta profesionāli tehnisko skolu infrastruktūras sakārtošanai, Alsviķiem netiks, jo tā aiziešot Smiltenei pašai. A. Dukulis atgādina – apvienoties mudinājuši ar vārdiem, ka pretējā gadījumā naudas nebūs. Izskatās, ka tās nebūs nevienā gadījumā. A. Palma pasmīn: kur tad esot ekonomija, ja remontstrādnieki uz Alsviķiem tiek sūtīti no 70 kilometru attālās Smiltenes?
Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis pauž neizpratni: kāpēc profizglītības sektors reorganizēts tik drastiski, bet vispārizglītojošās skolas, «kā dzīvojušas, tā dzīvo» . Nesaprotama esot arī apvienoto skolu izvēle: lūk, Rankas profesionālā vidusskola pievienota Valmieras tehnikumam, lai gan Smiltene ir tuvāk. Savukārt Jaungulbeni likvidēja, domājot, ka liela daļa audzēkņu turpmāk mācīsies Smiltenē, bet atnākuši tikai 22. Attiecībā uz Alsviķiem A. Miezītis attrauc: «Mokāmies! Joprojām nav skaidrs, kas tā ir: profskola vai speciālās izglītības iestāde? Arī par finansējumu varu teikt vienu: ja Eiropā šo jomu ļoti atbalsta, tad Latvijā – maz.»
Filiālēm būt – neizdevīgi
Necik priecīgāks skats uz Cīravas profesionālās vidusskolas pievienošanu Kandavas Lauksaimniecības tehnikumam nav Aizputes novada pašvaldībai. Elita Malovka, domes izpilddirektore izglītības jomā, notikušo nodēvē par negaidītu pavērsienu, jo sākotnēji bijis domāts, ka Cīrava būs Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālās vidusskolas filiāle. Arī viņa norāda uz to, ka pirms apvienošanās solīts: nauda attīstībai būs arī struktūrvienībām. Tagad gan redzams, ka tā nenotiks un filiālei būt ir neizdevīgi.
Tam piekrīt Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, izvērtējot Saulaines profesionālās vidusskolas statusa maiņu, kļūstot par Kandavas tehnikuma struktūrvienību. «Neko pozitīvu šobrīd neredzu. Arī ar tehnikuma direktori nav izdevies satikties, tāpēc nezinu, kādi ir plāni attiecībā uz Saulaini. Varu tikai minēt, kas notiks. Varbūt tā pastāvēs ne ilgāk par 2018. gadu, kad beigsies skolā īstenotā ES projekta noteiktais termiņš?» Katrā ziņā, runājot par IZM optimizācijas plānu, varot vilkt paralēles ar Skolēnu dziesmu svētkiem – trūkst iedziļināšanās. Izskatoties, ka tas ir tikai lielajām skolām par labu, lai tām būtu vajadzīgais skolēnu skaits. A. Okmanis uzsver, ka pašvaldība gribējusi saglabāt skolu savā īpašumā, taču no IZM nesaņēmusi atbalstu.
Visai izvairīgi par Ērgļu profesionālās vidusskolas atdošanu Priekuļu tehnikumam runā Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis, piebilstot vien: jāpriecājas, ka skola vispār vēl pastāv. Cik ilgi? Ja resursi būtu ieguldīti vairāk un agrāk, varbūt tad cerības būtu lielākas.
Ir arī labie piemēri
Krietni optimistiskāk uz apvienošanos skatās Valmieras tehnikums, kurš šogad savā paspārnē pārņēma Rankas profesionālo vidusskolu. Esot iztikuši bez skaļas vārdu apmaiņas un konfliktiem, jo viss noticis, labprātīgi vienojoties, Rankai neviens neko nav uzspiedis, un viņi paši izvēlējušies Valmieru, nevis Smilteni, situāciju raksturo tehnikuma direktors Ēriks Spuriņš. Taču viņam neesot saprotams, kāpēc Limbažu profskolu pievienojuši Rīgas Valsts tehnikumam, nevis Valmierai, kas taču ir krietni tuvāk un «būtu bijis izdevīgāk».
Apmierināti ar notikušo ir Malnavas koledža un Višķu filiāle, kas atšķirībā no Jaunaglonas izdzīvoja pēc Viduslatgales profesionālās vidusskolas likvidācijas. Un arī tikai tāpēc, ka Daugavpils novads uzņēmās ēku apsaimniekošanu. Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Aleksandrs Aizbalts teic, ka risks ir attaisnojies. Mazliet gan baidījušies, ka nebūs audzēkņu, taču, par laimi, to skaits neesot sarucis, bet saglabājies ap 200. Arī Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs apliecina: visu izdevies sakārtot, un filiāles nākotne ir atkarīga no audzēkņu skaita. Par optimizācijas programmu kopumā viņš domā, ka to jau vajadzēja sākt agrāk, tad daudzviet nebūtu netālredzīgi iztērēti līdzekļi.