Neatkarīgi no tā, kāda ir katra pedagoga emocionālā nostāja, profesionālā nostāja būs pāri visam, runājot par patvēruma meklētāju bērnu integrēšanu Latvijas skolās, šodien republikas pilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju un izglītības speciālistu seminārā sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
Viņa norādīja, ka vēl nav informācijas no visiem novadiem par skolām, kurās varētu mācīt patvēruma meklētājus, taču, pēc viņas domām, šai apmācībai nevajadzētu notikt pārlieku izkliedēti - pēc viņas domām, labāk izvēlēties mazāku izglītības iestāžu skaitu, lai viss notiktu koncentrētāk.
Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece Dace Dalbiņa sacīja, ka ir jādomā par to, lai patvēruma meklētāju, bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušie bērni nonāktu Latvijas skolās. Savukārt pedagogiem ir jābūt gataviem strādāt ar bērniem, kam ir dažāda valodu prasme. Tāpat viņa norādīja uz nepieciešamību uzlabot pedagogu prasmes un zināšanas, piedāvājot profesionālās pilnveides kursus, starpkultūru kursus, meistarklases, individuālo atbalstu u.c. "Gribu teikt, ka ļoti svarīgs ir komandas darbs," sacīja Dalbiņa.
Savukārt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs atgādināja, ka latviešu valodas mācīšanās notiks no pirmās ierašanās dienas. Viņš pastāstīja, ka pirms tam tiks īstenots pilotprojekts, kurā latviešu valodas apmācību un Kultūras ministrijas veidotos integrācijas kursus varēs testēt uz tiem irākiešiem un afgāņiem, kas jau ir šeit.
"Ja cilvēku skaits paliks tāds, kāds tas ir noteikts - 531 persona tuvāko divu gadu laikā -, tad mēs no tā varam tikai iegūt," sacīja Trofimovs, piebilstot, ka patvēruma meklētāju uzņemšana un integrācija prasīs daudz darba, taču tas sniegs gan pieredzi, gan iespēju iepazīt citas kultūras. Trofimovs norādīja, ka Latvija uzņems bēgļus no Sīrijas, Eritrejas un Irākas un lielākie izaicinājumi gaidāmi ar bēgļiem no Eritrejas tieši valodas dēļ.
Papule piebilda, ka palīdzību saziņai ar patvēruma meklētājiem pieteikušies sniegt Latvijas Universitātes studenti no Āzijas studiju nodaļas. Viņa arī norādīja, ka veiksmīgākas integrācijas labad Latviešu valodas aģentūra sākotnēji ir apņēmusies mācīt ģimenes, jo bērni valodu apgūstot ātrāk un labāk un viņi var palīdzēt integrēt pieaugušos.
Papule sacīja, ka, piemēram, ukraiņu bēgļiem ir iespēja mācīties Rīgas Ukraiņu vidusskolā, kas ir ļoti pozitīvi, taču patvēruma meklētāji no Sīrijas, Irākas un Eritrejas tiks integrēti latviešu skolās, un mācības viņiem notiks tikai latviski.
Savukārt Labklājības ministrija (LM) plāno nodrošināt sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumus patvēruma meklētājiem un cilvēkiem ar bēgļa vai alternatīvo statusu, aģentūru LETA informēja LM pārstāve Zane Brīvmane.
Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšana ir viens no LM plānotajiem pasākumiem, lai samazinātu šķēršļus, ar ko sastopas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļautie cilvēki. Aktivitātes tiek plānotas, īstenojot pasākumu "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)".
Projekta īstenošanas gaitā plānotas četru veidu aktivitātes - diskriminācijas novēršanas atbalsta sistēmas pilnveide, kā arī diskriminācijas novēršanas un sociālās iekļaušanas pasākumu īstenošana - sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju motivācijas pakalpojumu nodrošināšana.
Tāpat iecerēti darba devēju informēšanas un tolerances paaugstināšanas pasākumi un sabiedrības izpratnes paaugstināšanas pasākumi par sociālās iekļaušanas veicināšanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem, kā arī jau minēto speciālistu pakalpojumu nodrošināšana patvēruma meklētājiem un cilvēkiem ar bēgļa vai alternatīvo statusu.
Projektu īstenos Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kas nodrošinās telpas un darbavietas aprīkojumu sociālā darbinieka pakalpojuma īstenošanai patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki".
Projektu plānots ieviest no 2016.gada sākuma līdz 2022.gada ceturtajam ceturksnim. Kopējais finansējums paredzēts 6,8 miljonu eiro apmērā, tai skaitā 85% jeb 5,8 miljoni eiro atvēlēti no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, bet viens miljons eiro ir valsts budžeta finansējums.