Pusmiljards eiro. Šāda summa būs jāsamaksā par arvien pieaugošā valsts parāda procentmaksājumiem. Turklāt valdības aizņemšanās apetīte tikai aug. Turpmākajos gados jau aptuveni 20 miljardu eiro kopējo aizņēmumu plānots palielināt vēl par astoņiem miljardiem, vēl vairāk palielinot ikgadējos procentmaksājumus. Latvijas Banka par šo sāk celt trauksmi. Tas esot ceļš uz nekurieni, vēsta TV3.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) visvairāk valsts budžeta līdzekļu ietaupīs, par nedaudz vairāk nekā miljonu eiro samazinot finansējumu Valsts digitālās attīstības aģentūrai, aģentūra LETA uzzināja ministrijā.
Pēdējās desmitgadēs migrācijas plūsmas Eiropas savienībā kļuvušas daudzveidīgākas. Cilvēki pārvietojās ne tikai no Austrumeiropas uz Rietumiem, meklējot labākas ekonomiskās iespējas, bet arī no citiem pasaules reģioniem, piemēram - Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem.
Apmierinātība ar finansiālo situāciju kopumā ir augsta Ziemeļeiropā un Rietumeiropā, savukārt viszemākā tā ir ES kandidātvalstīs. Neskatoties uz spēcīgo ekonomiku, Vācija uzrāda salīdzinoši zemu apmierinātības līmeni. Saskaņā ar ES oficiālā statistikas biroja “Eurostat” datiem, mājsaimniecības finansiālā situācija ir nepieciešama ne tikai pienācīga dzīves līmeņa uzturēšanai, bet tai ir arī izšķiroša nozīme kopējā apmierinātībā ar dzīvi.
Igaunijas valdības mājaslapā publiskoti dokumenti par Latvijas un Igaunijas valdību 27. augustā Tartu notikušās kopsēdes rezultātiem. Tajos redzams, ka ir pieņemti konkrēti lēmumi, kas ļaus kāpināt kopējo Latvijas un Igaunijas konkurētspēju, ļaus Eiropas struktūrās vienotā frontē cīnīties par mūsu uzņēmēju interesēm, viņu pasargāšanu no pārmērīgās birokrātijas, ļaus intensificēt kopīgu darbu pie nākotnes tehnoloģiju megaprojektiem, ciešāk sadarboties enerģētikā un transportā.
Pagaidām karu netālu no Latvijas valdība izmanto kā attaisnojumu valsts gada budžeta palielināšanai virs Eiropas Savienībā (ES) novilktās 3% robežlīnijas, bet vēlāk varbūt būs vajadzīgs karš pašā Latvijā, lai valsts sakrātos parādus norakstītu.
Šogad valstī tikuši atcelti jau 100 pasažieru reisi. Pagājušajā otrdienā, 12. augustā, aizvadīta protesta akcija, kurā pasažieru pārvadātāji pieprasa pārskatīt līgumus, lai nozare spētu izdzīvot. “Sliktākajā gadījumā, ja netiek atrasti risinājumi, tad uzņēmumi aizies uz maksātnespēju. Ja pārvadātājs bankrotēs, tad nebūs kas pārvadā tajā brīdī,” tā TV3 raidījumam “900 sekundes” intervijā atzina Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.
Izsludināta pieteikšanās Latvijas oficiālajai jaunuzņēmumu delegācijai, kas šoruden dosies uz vienu no pasaules vadošajām startup un tehnoloģiju konferencēm "Slush 2025", aģentūru LETA informēja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) pārstāve Madara Oga.
"Latvenergo" zīmols "Elektrum Drive" un degvielas mazumtirgotāja "Viada" līdz 2030.gadam plāno 55 degvielas uzpildes stacijās izveidot 134 elektroauto uzlādes vietas, aģentūru LETA informēja "Latvenergo" pārstāvji.
Valsts valodas jautājumus nāksies risināt ar lielāku piepūli, kā arī jārēķinās, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ideja primāri no valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt preses pieejamību valsts valodā, visticamāk, radīs pretdarbību gan iekšējos, gan starptautiskajos notikumos, aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.
Cilvēki, kuriem ir tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, šobrīd nevar būt pilnībā droši, ka varēs saņemt braukšanas biļeti reģionālas nozīmes komercreisu autobusā un attiecīgi doties uz plānoto galamērķi ar izvēlēto reisu. Izpētē atklāti gadījumi, ka šādi pasažieri, tajā skaitā cilvēki ar invaliditāti, no reģionālas nozīmes komercreisa autobusa izsēdināti par labu citam pasažierim, kurš maksā pilnu braukšanas biļetes maksu, informē Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
"Rimi" Rīgas maratona un Bērnu slimnīcas fonda (BSF) labdarības iniciatīvā "Kustība par kustību" bērniem ar kustību traucējumiem ortožu, ortopēdisko apavu un citu nepieciešamo palīgierīču iegādei saziedoti 50 794 eiro, aģentūru LETA informēja iniciatīvas organizatori.
LBAS publiski pauda, ka atbalsta un uztur savu saskaņojumu pagājušajā nedēļā valdības sēdē atbalstītajai Darba likuma grozījumu redakcijai, uzsverot, ka nekādā gadījumā negrasās piekāpties vēl kādiem kompromisiem.
Veselības ministrija (VM) prasa pārdalīt papildu 5 420 731 eiro, lai nodrošinātu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, liecina VM sagatavotais rīkojuma projekts.
Nākamnedēļ Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks (AS) sasauks sanāksmi ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru Jāni Langi, Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvjiem, biedrību "Zemnieku saeima" un Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu, lai kopīgi meklētu iespējamos risinājumus smagā transporta pārvietošanai uz ostu ražas novākšanas laikā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Svētdien dienas laikā vietām gaidāms lietus, bet austrumu rajonos iespējams arī pērkona negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognoze.
Piektdien Ventspils novada Ances pagastā, "VW Transporter" vadītājam netiekot galā ar transportlīdzekļa vadību, gājis bojā viens cilvēks, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.
Uz Tallinas šosejas aiz Skultes vakar negadījumā iekļuva autobuss no Ukrainas. Aiz muguras bija nobraukti jau aptuveni 1500 kilometri, kad spēkrata priekšā negaidīti izbrauca vieglā automašīna no Polijas. Slimnīcā nokļuva divi cilvēki, kas atradās mazākajā no transportlīdzekļiem, vēsta "Degpunktā".
Obligātā iepirkuma komponente (OIK) Latvijā ieguva plašu slavu kā viena no visvairāk kritizētajām enerģētikas sistēmas daļām. Tā tika ieviesta kā mehānisms, lai atbalstītu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un koģenerācijas, tomēr tautas acīs OIK drīzāk kļuva par korupcijas un negodīgas peļņas simbolu.
Lai arī šajā augustā bija nepieciešamība izpakot kādu siltāku drēbes gabalu un domāt par apkures pieslēgšanu, dati ir nepielūdzami – vidējā gaisa temperatūra pakāpeniski pieaug. Publiskajā telpā globālās sasilšanas jēdzienu aizvietojis krietni komplicētāks un draudīgāks termins – klimata pārmaiņas. Un šajā sakarā nākotnes modeļi pašlaik ne par ko labu neliecina.
AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1. oktobra pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.