Katrs piektais jeb 20 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadiem joprojām dzīvo pie vecākiem vai citiem ģimenes locekļiem. Nepietiekami ienākumi, augstas īres cenas un līdzekļu trūkums pirmajai iemaksai visbiežāk kavē iespēju pārcelties uz savu mājokli, savukārt tikai piektā daļa atzīst, ka dzīvi pie ģimenes izvēlas ērtības dēļ, liecina "Luminor" bankas aptauja.
Aptaujas dati liecina, ka teju puse iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadiem dzīvo sev piederošā mājoklī, gandrīz katrs ceturtais īrē mājokli, bet 20 % jauno pieaugušo joprojām dzīvo kopā ar vecākiem vai citiem radiniekiem.
Tiem, kuri dzīvo pie ģimenes, galvenais šķērslis patstāvīgai dzīvei ir nepietiekami ienākumi - to norāda teju puse respondentu. Būtisks izaicinājums ir arī augstās īres cenas, ko min aptuveni trešdaļa aptaujāto. Vienlaikus daļai trūkst līdzekļu pirmajai iemaksai mājokļa iegādei, bet citi vēl veido uzkrājumu savam īpašumam.
“Dzīve pie radiniekiem jaunajiem pieaugušajiem visbiežāk ir pagaidu risinājums, tomēr katrs piektais aptaujāto atzīst, ka viņiem šobrīd ir ērti dzīvot kopā ar ģimeni. Jaunie cilvēki no ģimenes mājām visbiežāk pārvācas līdz 29 gadu vecumam, un tas sakrīt ar bankas datiem - pirmo mājokļa kredītu biežāk izvēlas cilvēki vecumā no 26 līdz 39 gadiem. Gan īre, gan mājokļa iegāde var būt piemērots risinājums atkarībā no cilvēka finansiālās situācijas un nākotnes plāniem. Turklāt atsevišķos gadījumos sērijveida dzīvokļa ikmēneša kredītmaksājums var būt līdzvērtīgs vai pat zemāks par līdzīga mājokļa īres maksu. Tāpēc, ja savs mājoklis ir ilgtermiņa mērķis, uzkrājumu pirmajai iemaksai vērts sākt veidot laikus,” stāsta Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Kļūstot vecākiem, būtiski pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo savā mājoklī. Ja 18-29 gadu vecumā savā īpašumā dzīvo aptuveni ceturtā daļa, tad 30-39 gadu vecumā - jau vairāk nekā puse.
Latvijā jaunie pieaugušie patstāvīgu dzīvi uzsāk vēlāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Kopā ar vecākiem vai citiem radiniekiem Latvijā dzīvo katrs piektais iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 39 gadiem, kamēr Lietuvā - 18 %, bet Igaunijā - 14 %. Arī savā mājoklī Latvijā dzīvo mazāk jauniešu nekā kaimiņvalstīs.
Arī Eurostat dati ilustrē šo tendenci: Latvijā jaunieši vecāku mājas pamet vidēji 26 gadu vecumā. Salīdzinājumam, Igaunijā un Lietuvā jaunieši patstāvīgu dzīvi uzsāk vidēji jau 23 gados.