Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neiromuskulāro slimību vienībā šogad konsultēti 78 pacienti, kas slimo ar kādu no neiromuskulārajām slimībām, aģentūru LETA informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Namniece.
Liepājas reģionālās slimnīcas paliatīvās aprūpes nodaļa regulāri ir pilnībā aizpildīta ar pacientiem, taču līdz šim viņiem trūka emocionālā atbalsta. Tagad "Hospiss LV" brīvprātīgie reizi nedēļā ieradīsies pie smagi slimajiem pacientiem, lai uzklausītu, sadzirdētu, paturētu roku un, iespējams, arī paraudātu kopā, ziņo “TV Kurzeme”.
Pēc tam, kad Viļņas lidosta pēdējo 24 stundu laikā divas reizes
apturēja darbību Baltkrievijas kontrabandas balonu draudu dēļ,
Nacionālā krīzes vadības centra (NKMC) vadītājs Vilmants Vitkausks
saka, ka tā bija intensīvākā nakts novembrī, un uzsver, ka
hibrīduzbrukuma apmēri paplašinās, ziņo tv3.lt.
Lietuvā un Igaunijā pedagogi jau ir sasnieguši tādu algu līmeni, kādu mums sarunās sola tikai 2030. gadā, TV24 raidījumā “Preses klubs” pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (“Apvienotais saraksts”) atkal ir izcēlies ar kārtējo leģendāro frāzi. Uz LTV raidījuma “De facto” žurnālista lūgumu kaut ko pateikt par Stambulas konvenciju un kāpēc Latvijai būtu no tās jāizstājas, I. Līdaka atbildēja: “Tāpēc, ka man tā gribas.” Savu nostāju viņš skaidroja TV24.
Bērns regulāri cieš no sitieniem un citiem pāridarījumiem skolā, bet patiešām īsta palīdzība iestrēgst vēstuļu apmaiņā starp iestādēm. Šis ir konkrēts gadījums kādā Latvijas skolā. Starptautiskos mērījumos par vienaudžu pāridarījumiem un bulinga izplatību Latvija vairākkārt negatīvi izcēlusies, salīdzinot ar citām valstīm.
Aktuālie monitoringa dati liecina, ka Latvijā mīt 150 brūno lāču (Ursus arctos). To skaits pēdējos gados stabili pieaug, līdz ar to palielinās arī iespējamība tos dabā sastapt, informē Dabas aizsardzības pārvalde.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pagājuši jau vairāk nekā trīsarpus gadu. Taču Latvijas publiskās bibliotēkas aizvien iegādājas grāmatas, kas izdotas Krievijā un Baltkrievijā. Lai arī kopš kara sākuma bibliotēkās pakāpeniski ir samazinājies jaunāko Krievijā drukāto darbu skaits, to iegāde aizvien notiek un ne visas bibliotēkas ir gatavas atsaukties aicinājumam nepirkt grāmatas no agresorvalstīm, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Vairākus gadus diskutētais jautājums par to, cik daudz un no kādiem avotiem finansēt veselības aprūpi, ir kārtējo reizi sabremzējies. Tā vietā valdība aizvadītajā nedēļā atbalstīja ierosinājumu, ļaujot par valsts naudu ārstēties tikai Latvijā deklarētiem vai strādājošiem iedzīvotājiem. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, arī par šo piedāvājumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl gatavojas diskutēt. Pērn Latvijā ārstējušies 15,7 tūkstoši ārvalstīs deklarēti tautieši, par ko valsts ir samaksājusi 2,9 miljonus eiro.
Kurzemes apgabaltiesa 2026. gada 20. janvārī plkst. 10 plāno sākt skatīt apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru par seksuāla rakstura noziegumiem apsūdzētajam katoļu priesterim Pāvelam Zeiļam piespriests sešu gadu un desmit mēnešu cietumsods, aģentūra LETA noskaidroja apgabaltiesā.
Finanšu krāpniecības metodes bieži mainās sezonāli – noteiktos periodos atsevišķas krāpnieku shēmas kļūst īpaši aktīvas. Bankas Citadeles dati liecina, ka uzņēmumu krāpšanas gadījumos visbiežāk sastopama telefonkrāpniecība, taču arvien biežāk noziedznieki izmanto arī e-pastus un citus digitālos kanālus, kas ļauj nemanāmi piekļūt sarakstei un piesavināties naudas līdzekļus, informē Elīna Šakirova, AS "Citadele banka" korporatīvās komunikācijas vadītāja.