Inai Meijai, stāstot par meitas bojāeju un tiesībsargājošās iestādēs izietajiem elles lokiem, balss sadreb.
Piecus gadus viņa vārda tiešā nozīmē ir cīnījusies, lai atjaunotu izmeklēšanu meitas Ingas nāves lietā, ko presē dēvē par mīklainu. Bojāgājušās jaunietes mamma tagad saka – pateicoties plašsaziņas līdzekļu interesei, šo lietu nupat atjaunoja, un Valsts policijai jāturpina pirmstiesas izmeklēšana. «Diemžēl lielas cerības uz taisnību Latvijā man nav, bet esmu noskaņota cīnīties līdz galam. Man nevajag kompensācijas, neviena nauda man... Tas bija vienīgais mans bērns,» viņai ir grūti valdīt emocijas.
Pat, salīdzinot ar Inas Meijas piedzīvoto piecu gadu garumā, būtu ciniski teikt, ka noslepkavotās Elīnas Pupiņas vecāki – Mihails un Aija – līdzīgi cīnās tikai gadu. Labi, mazliet ilgāk nekā gadu. Taču Mihails Pupiņš ir racionāli domājošs cilvēks un apzinās, kas viņu šajā procesā var sagaidīt. Sarunā ar Neatkarīgo viņš savu viedokli nav slēpis, ka vaino policiju nekvalitatīvā darbā. Elīnas tētis ir rūpīgi izpētījis krimināllietas materiālus un atradis daudzas, viņaprāt, dīvainas lietas. Sauksim tās šādā vārdā.
Pašnāvība vai slepkavība?
Arī Ina Meija ir urķējusies krimināllietas materiālos un apstaigājusi visas iespējamās augstākās amatpersonas iekšlietu sistēmā. Tāpat kā Mihails Pupiņš, arī viņa ir lietas materiālus lasījusi, pētījusi, salīdzinājusi, noskaidrojusi, meklējusi un atradusi faktus, kas norāda uz nekvalitatīvu policijas darbu. Par spīti tam, Valsts policija pēc vairāk nekā piecu gadu izmeklēšanas izlēma izbeigt kriminālprocesu. Māte uzskata, ka meita ir nogalināta, ka viņu pa logu izmetis dzīvesbiedrs kopā ar savu draugu, bet policija uzstājusi, ka tā bijusi pašnāvība.
Pirms pieciem gadiem kādā marta naktī pēc viesībām Inga atgriezusies dzīvoklī kopā ar civilvīru un viņa draugu. Meita tonakt piezvanījusi mammai uz Ogres novadu un teikusi, ka abi vīrieši viņu sit. Tagad Inai Meijai ir grūti runāt, atceroties tās nakts notikumus, jo viņa tālruņa klausulē dzirdējusi sitienu trokšņus un meitas sāpju kliedzienus. Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, pret Ingas civilvīra draugu bijuši uzsākti un izbeigti vairāki kriminālprocesi par miesas bojājumu nodarīšanu sievietēm. Kad mamma kopā ar tuviniekiem atbraukusi uz Rīgu, meita bija mirusi. Pie mājas.
Ingas mamma uzskata, ka medicīniskās ekspertīzes atzinumā uzskaitītie miesas bojājumi nevarēja rasties tikai kritiena rezultātā, arī meitas drēbes bija saplēstas tā, it kā tas būtu noticis vardarbības rezultātā. Tika veikts eksperiments ar manekenu, un arī tā secinājums skan – jaunā sieviete, visticamāk, izmesta pa logu.
Tik vienkārši – neesot pierādījumu
Ina Meija uzskata, ka ignorēti melu detektora ekspertīzes rezultāti un vēl citi pierādījumi, bet daļa no tiem – pat iznīcināti. Viņai teikts, ka meita bijusi piedzērusies. Līdzīgi runā arī Mihails Pupiņš par Elīnas lietu: «Brenda soma pazuda policijas un prokurora klātbūtnē no slepkavības vietas.» Nav atrodams meitas dators, kurpes, drēbes... Viņam esot teikts, ka Elīna savu datoru taču varējusi ieķīlāt lombardā, kamēr skrējusi no bibliotēkas pie sava drauga, kurš viņu uzstājīgi aicinājis doties mājās. Protams, protams, un cauri visai Rīgai Elīna nāca basām kājām un pusapģērbta, ironiski piebilst viņas tētis. Viņš ir skarbs – tā ir slepkavības pēdu slēpšana. Viņš ir pārliecināts, balstoties uz pieejamiem lietas materiāliem, ka pierādījumu vākšanas laikā darbs veikts nekvalitatīvi, nav veiktas pat standarta procedūras.
«Lūdzām pārbaudīt iesaistīto personu telefonus un datorus, sociālos tīklus, bet neviena tāda analīze nav veikta. Saņēmām no prokurora atteikumu, ka nevar veikt tādu analīzi, jo nevar bez pamata iejaukties personu dzīvē. Ja slepkavība nav pamats, kas tad ir pamats?» jautā Elīnas tētis. Viņš saka – ir pamats pieprasīt šādu pārbaudi, jo viņam ir aizdomas, ka meita filmēta pornofilmā un pēc tam nogalināta. «Kad Lielbritānijā mazo meiteni nogalināja, tad slepkavu atrada caur internetu, viņš bija gājis seksa saitos todien,» atgādina Mihails Pupiņš. Viņš piebilst, ka tādu sižetu nav izfantazējis. Viņš ir bijis pasniedzējs jautājumos par bērnu drošību, psihologs un biologs, tāpēc apzinās, ko un kāpēc saka.
Apšauba darba kvalitāti
Kāpēc to visu atgādināt? Mihails Pupiņš uzskata, ka viņa meitas Elīnas slepkavības lietā policijas un prokuratūras problēmas izpaužas koncentrēti un ļoti skaidri. «Uzraugošā prokurora pienākums ir pieskatīt izmeklētāju. Kas uzrauga prokuroru? Tā ir problēma. Policija nekvalitatīvi strādā, to nevar saprast, ja pats neesi sastapies. Esam daudz iesniegumu sūtījuši, kuros aprakstīts, kādas darbības jāveic, mēs kā biologi to sapratām. Visas tās darbības tika atteiktas,» viņš saka.
Ina Meija Neatkarīgajai stāsta: «Ģenerālprokurors mani pieņēma 2011. gadā. Solīja, ka personīgi uzraudzīs šo lietu. Tad kur tas viss ir bijis? Tagad viņš mani nepieņem, lai es viņu neietekmēju. Vai tad es viņu varu ietekmēt? Es lūdzu taisnību! Tikai tagad ir sākta iekšējā izmeklēšana, kaut piecus gadus klauvēju pie visām durvīm, pie visām sirdsapziņām.»
Neatkarīgā, iepriekš rakstot par Elīnas slepkavības lietu, jautāja bijušajiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem un kriminoloģijas ekspertiem, vai krīze ir ietekmējusi policijas darba kvalitāti. Neviens neteica nepārprotami skaidri – jā, tā tiešām ir. Tomēr pieļāva, ka, iespējams, policija nespēja savākt pietiekami daudz pierādījumu, lai Elīnas draugu un slepkavībā apsūdzēto jurisprudences studentu Jāni Gaigalu paturētu ieslodzījumā. Viņu aizturēja un pēc pāris mēnešiem atbrīvoja. Viņš pabeidza augstskolu. Nākamā tiesas sēde Elīnas lietā gaidāma oktobrī.
Kriminologs Andrejs Vilks gan piebilda, ka ļoti reti ir gadījumi, kad smagos noziegumos apsūdzētajam drošības līdzekli maina uz vieglāku.
Tomēr anonīmi Neatkarīgajai kāds iekšlietu jomas pārzinātājs izstāstīja, ka kādā lietā, ko izmeklētājs uzskatīja par nelaimes gadījumu, tieši privātdetektīvs atklāja slepkavību. Vai arī – instances mēdzot atrakstīties, ka cilvēks ir izbraucis, nevis pazudis, lai pazudušā cilvēka meklētāji liktos mierā un netraucētu. Tātad kļūdas tiek pieļautas.
Šogad izskanēja informācija, ka Vienības gatvē nogalināts uzņēmējs, kurš bija vērsies policijā par iespējamiem draudiem. Divas reizes viņš bija meklējis palīdzību policijā un abas reizes atšūts. Kaut gan pēc papīriem viss kārtībā – policija, pārbaudot visus faktus, ko uzņēmējs bija minējis iesniegumos, konstatēja, ka nav pamata sākt kriminālprocesu. Viņš varēja šo lēmumu pārsūdzēt prokuratūrā, bet to neizdarīja. Un tad viņu atrada nogalinātu. Jūnijā intervijā Latvijas Radio Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis sacīja, ka policijai nu ir versija par pasūtījuma slepkavību. Un ka policijas prakse liecinot – lielākajā daļā iesniegumu neapstiprinoties ziņas par draudiem un cilvēki šādā veidā mēģinot risināt konfliktsituācijas, draudot ar policijas iesaistīšanos.
Kāds bijušais Kriminālpolicijas inspektors sarunā ar Neatkarīgo atzinās, ka «policija ne visai grib līst iekšā saimnieciskajos strīdos starp biznesa partneriem», jo tad «knābs un iekšējie drošības dienesti» tūdaļ sākšot interesēties, vai policists nav saņēmis kādu atlīdzību, lai «piežmiedz biznesa partneri». Tādā nozīmē, ka lai pabiedē, nevis nogalina, protams.
Šā gada sākumā Augstākā tiesa atcēla pirms diviem gadiem pasludināto notiesājošo spriedumu, ar kuru 1981. gadā dzimušajam Aleksejam Šarovam tika piemērots 15 gadu cietumsods par 2009. gada janvārī Saulkalnē izdarīto veikala pārdevējas slepkavību. Nav pierādīts, ka Šarovs būtu piedalījies slepkavošanā. Šopavasar Zemgales apgabaltiesa pieņēma lēmumu pierādījumu trūkuma dēļ attaisnot par desmit gadu vecās dobelnieces Diānas Kozlovskas slepkavību apsūdzēto viņas māti Baibu Kozlovsku un mātes draugu Andreju Kuļijevu. Andrejs Vilks atzīst, ka šajā lietā melu detektora rezultāti tikuši izmantoti kā vienīgais pierādījums, taču trūcis citu pierādījumu, ka Diānu nogalējuši abi pieaugušie. «Melu detektors pierāda pietiekami kompetenti,» norāda kriminologs.
Cik maksā izmeklēšanas kļūdas?
Ingas un Elīnas vecāki var atbildēt – viņi uz visiem laikiem ir zaudējuši bērnu. Ingas mamma – savu vienīgo meitu. Ina Meija saka – darbā neesot bijusi mēnešiem, vairs neesot spēka, visus atņēmusi cīņa par šīs lietas taisnīgu izskatīšanu. Viņa bijusi gatava, bet pietrūcis spēka atsaukties Aijas Pupiņas aicinājumam sociālajos tīklos: «Slepkavas redz, ka nekādā veidā netiek represēti, kas arī iedrošina uzbrucējus, jo viņi zina, ka netiks sodīti. Policija ir bezdarbīga, un nav kam žēloties. VISA POLICIJA stāv kā mūris. Par policijas neizdarībām nav kam žēloties, jo represijas policijas iekšienē arī nepastāv, likums pieļauj policistu patvaļu, kuri drīkst neko nedarīt. Es piedāvāju aktualizēt tēmu par to, ka smago noziegumu skaita pieaugšanā ir vainojama arī policija, kas praktiski neko nedara, bet gan VAIRO noziedzību, neizmeklējot noziegumus un ļaujot slepkavām turpināt slepkavot. Piedāvāju apvienoties nogalināto bērnu vecākiem un iesniegt sūdzību Satversmes tiesā par valsts pienākumu nepildīšanu pret iedzīvotajiem.»
Tagad, kad izmeklēšana atjaunota, viņa būtu gatava sazināties ar Elīnas vecākiem.