Gatis Truksnis divarpus gadus bija Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatā un pašlaik ir apņēmības pilns atkārtoti kļūt par mēru. Par pagājušajā pašvaldības sasaukumā paveikto, par iecerēm nākamajos četros gados šī intervija ar Zaļo un zemnieku savienības mēra amata kandidātu Gati Truksni.
– Ja jums būtu divos vārdos jāpasaka, kas Jūrmalā jādara nākamajos četros gados, ko jūs sacīsiet?
– Iesāktais jāturpina.
– Kas jāturpina?
– Divarpus gadu laikā, kad biju Jūrmalas domes priekšsēdētājs, bija sasniegumi, bija darbi pilsētas un iedzīvotāju labā un panākta stabilitāte. To nepieciešams pilnveidot, pārmaiņām un uzlabojumiem jānotiek raitāk. Taču, tāpat kā nekas nav akmenī iecirsts, arī attīstības dinamiku var apturēt, pārtraukt un pagriezt lejupejošā virzienā. Lai nepazaudētu pozitīvos iesākumus, es un mana pašvaldību darba komanda esam nopietni gatavojušies, krājuši idejas un pieredzi, lai pēc 1. jūnija stingri saņemtu Jūrmalas pilsētas vadības stūri savās rokās. Tad turpināsies virzība, kas iezīmējās ar nekustamā īpašuma nodokļu atlaižu, bezmaksas sabiedriskā transporta, skolu brīvpusdienu, plaša loka sociālās palīdzības jautājumu sakārtošanu. Turpināsim komunālos un meliorācijas projektus, siltuma tarifu samazināšanas politiku, aktīvi pārstāvēsim pilsētas intereses valdībā, ministrijās, Eiropas Savienības gaiteņos un kabinetos.
– Kas Jūrmalā mainīsies?
– Pārmaiņas būs! Uzņemos atbildību tā teikt, jo ļoti daudz izdevās panākt divarpus gados, kad ar lielu piepūli un diplomātiju grūtos apstākļos tomēr noskaņoju koalīciju nopietnam darbam. Sakārtojām pilsētas finanšu stāvokli un pieņēmām bezdeficīta budžetu – tas tika darīts pacietīgi, bet neatlaidīgi. To un daudz ko citu deva panāktā stabilitāte. Tam bija labas atsauksmes, novērtējums un atbalsts jūrmalnieku vidū. Jūrmala bija uz pareizā ceļa, mūsu elektrovilciens bija nolikts uz īstajām sliedēm, un pilsētas varai tas jāvada uz priekšu.
– Kādi, pēc jūsu domām, ir svarīgākie darbi, kas paveikti, kamēr bijāt pilsētas mērs?
– Panācām risinājumu ar nekustamā īpašuma nodokli, kas daudziem, īpaši «iedzimtajiem», jūrmalniekiem bija kļuvis nesamaksājams. Teikšu, ka pārcirtām Gordija mezglu, un ieguvēji bija visi – gan pilsēta un tās budžets, gan iedzīvotāji. Jūrmalā deklarējušies cilvēki saņēma 70% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, līdz ar to gigantiskie rēķini ievērojami kritās, savukārt pilsētas kasi papildināja to īpašnieku maksājumi, kuri, redzot šādu domes politiku, bez kavēšanās piedeklarējās Jūrmalā. Šo sistēmu nedrīkst atcelt, jaukt, bojāt. Otrs panākums, ka izdevās pieņemt pilsētas maksimāli dabai saudzīgu attīstības plānu ar vienprātīgu deputātu atbalstu. Sociālajā jomā pieņēmām iedzīvotājiem labvēlīgus lēmumus, jo daudzi cilvēki joprojām cīnās ar nepārvarētām krīzes sekām, kad ik ietaupīts lats ģimenēm ir no svara. Skolēni, studenti, pensionāri pilsētas transportā brauc bez maksas, skolā brīvpusdienas ir līdz 9. klasei, represētajām personām katru mēnesi maksājam 50 latu, bet par jaundzimušo vecāki saņem 200 latu – mūsu kompleksā sociālās palīdzības programma iedzīvotājiem tiek vērtēta kā priekšzīmīgākā Latvijā. Tas ir tas, ko pilsēta varēja un gribēja darīt jūrmalnieku labā. Piebildīšu, ka Jūrmalā netika slēgta neviena skola. Slēgt, likvidēt – tas ir vienkārši. Tomēr pilsēta ir ļoti izstiepta, Vaivaros, Pumpuros, Ķemeros, citos centros ir bērniem ērti sasniedzamas skolas, kuru mājīgajā vidē viņi ir iejutušies un kopā ar vecākiem ir savas skolas patrioti. Šo sajūtu, jo sevišķi bērniem, nedrīkstējām atņemt, tāpēc skolas darbojās kā darbojušās. Un, ja tic valdībā deklarētajam, tad būs risinājumi demogrāfijā, dzimstības pieaugums – skolas vajadzēs. Jūrmalā jau tagad iedzīvotāju skaits ir ar plusa zīmi – mūsu kļūst vairāk. ZZS listes kandidātes Anita Adijāne un Ingrīda Vilkārse nāca klajā ar ideju, ka vecākus jāatsvabina no uzliktās maksas, bērnam nodarbojoties interešu pulciņā, sporta un mākslas skolās. Turpmāk šīs summas uzņemsimies segt no domes budžeta.
– Jūs esat pieteicis sevi kā līderi. Kas tālāk notiks pēc 1. jūnija?
– Ja jūrmalnieki uzticēsies Zaļo un zemnieku savienības sarakstam un nodos mums balsis, tad pirmoreiz ilgā pilsētas vēsturē izveidosim stabilu vairākumu. Mums ir komanda, idejas virzībai un padarītie darbi, ko parādīt kā veikumu divarpus gadu laikā. Ķildām domē tiks pielikts punkts, jo mums ir mērķtiecīgas attīstības programma, nevis pēc vecās kārtības, kurā likās – ko pa dienu esi noaudis, to naktī kāds izārda. Tagad vairāk būs adītāju. Ārdošā enerģija lai nu atpūšas. Ne velti ZZS sarakstā neesmu izvēlējies nevienu līdzšinējo domes deputātu, kaut tur ne visi pār vienu kārti metami. Lai garantēti izbeigtu vecos politiskos stiķus un niķus, vadu lietpratīgu domubiedru komandu. Mēs sabiedrotos meklēsim un koalīciju veidosim vēlētāju vidū, un es ceru uz viņu atsaucīgu līdzdalību. Pašvaldība nozīmē vietu, kur tu dzīvo. No katra vēlētāja atkarīgs, kāds būs ceļš pie viņa mājas, apgaismojums, parks, skola, pabalsti, ūdens, siltums mājoklī, tarifi, svētki un saiešanas pilsētā. Radīt mājīgu Jūrmalu ir viens no manas programmas stūrakmeņiem. Tādēļ mēram ikkatras pilsētas varā vajag iespējami daudz cilvēku, kuriem droši varu uzticēties un balstīties.
– Ko Trukšņa komanda prot labāk par sāncenšiem?
– Divarpus darba gados pārliecinājos, cik svarīgi, lai jebkuras pilsētas galvu ieredzētu, uzklausītu un saprastu ministriju, valdības un arī starptautiskā līmenī. Jūrmalas iepriekšējiem mēriem ar šo sadarbību pagalam neveicās, un pilsēta no tā cieta. Man izdevās panākt, ka Jūrmalas vadību atkal sāk novērtēt. Šāda līmeņa sarunām nepieciešama kompetence, cilvēciskas attiecības, argumenti, un mans tālaika bezpartijiskums nebija par traucēkli, lai atvērtos amatpersonu durvis. Piemēram, bijām aizbraukuši pie premjera, jo Jūrmala kārtējo reizi nekur nebija iekļauta sporta būvju un attīstības programmās. Pārliecinājām Valdi Dombrovski, izcīnījām finansējumu, bet tas notika pirms diviem mēnešiem. Dokumentu sagatavoja projektā. Šobrīd tā tas palicis – tagadējai vadībai nav laika vai intereses. Daudz kas apstājas un vairs nenotiek. Sporta haļļu būvniecība sabremzējusies, domes darbinieki zvana man, uztraucas. Ko šobrīd atbildu? Atsāksim darbu pēc 2. jūnija.
– Vai pēdējos gados nav sarežģījušās pašvaldību attiecības ar Rīgas varu – Saeimu un valdību? Vai tām nav jākļūst līdztiesīgākām?
– Par šo tematu esam runājuši Valsts un Ministru prezidentu kabinetos un citur. Es iestājos par stingriem spēles noteikumiem, lai nenotiktu tirgošanās starp centru un perifēriju, cik procentiņus atmetīs, cik ņems vērā pašvaldību vajadzības, kā dalīs funkcijas. Arī Pašvaldību savienību nav viegli saturēt kopā, ja lielai pilsētai ir viena, bet mazam novadam cita izpratne un interese. Šīs pretišķības pastāvēs, taču tik nelielā valstī kā Latvija mēs nedrīkstam nodarboties cits ar cita apkarošanu un konkurenci sliktā nozīmē. Tieksimies pēc sadarbības, pastāvēsim par savām interesēm, bet atcerēsimies, ka arī otram ir intereses un savu reizi piekāpties ne vienmēr ir vājuma, bet drīzāk gudrības pazīme. To mēs mācāmies – arī attiecībās ar valdību –, un pieredze krājas. Mans princips ir: galvenais, lai no sarunu telpas neiznāktu ārā vispār bez kāda rezultāta. Nepieņemti lēmumi nozīmē, ka nesekos rīcība, un, ja nebūs rīcības, nekas uz labu nenotiks. Nē, var jau cirst durvis ciet, bet es šādos gadījumos noskaitu līdz desmit, jo durvis vienmēr paspēsi aizcirst.
– Pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām no Finanšu ministrijas puses skanēja skarbi pārmetumi par Jūrmalas pārkāpumiem finanšu jomā. Kāda situācija ir tagad?
– Jūrmalā pēdējos gados ir gan atbilstoša finanšu disciplīna, gan augsta profesionalitāte – mēs veicām kļūdu labojumu, kad man uz galda nolika Valsts kontroles atzinumu par iepriekšējos gados sastrādāto. Tagad varētu būt otrādi – no mums var ņemt piemēru. Nesen ziņās dzirdēju, ka vairākās ministrijās atkal atgriezušies zemeņu kūku laiki un mācība nav ņemta vērā!
– Latvijas sabiedrībā dienas kārtībā ir nozīmīgs temats par sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Cilvēki nav visai apmierināti, ka lēmumi tiek pieņemti pārāk lēni. Ko šajā lietā dara un varētu darīt Jūrmalas dome?
– Veicot salīdzinājumu sociālo pabalstu jomā, kur ietilpst gan pabalsts dzīvokļu īres maksājumos, malkas sagādē un vēl 17 veidos, Jūrmala ir pirmajā vietā kādās desmit pozīcijās un arī kopsummā. Proti, jūrmalnieks šajā valstī, kur ir liela sociālā nevienlīdzība, ir viens no aprūpētākajiem no pašvaldības puses. Taču manis dotais uzdevums pilsētas labklājības pārvaldei bija – lai atbalstu saņem tie, kuriem palīdzība ir patiešām nepieciešama. Represētajiem, sirmgalvjiem, kuriem mūžā nācies izciest lielas grūtības, dome ik mēnesi piemaksā 50 latu, invalīdiem jāpalīdz, jaunās ģimenes jāatbalsta, taču cilvēks, kurš spēka gados izlēmis, ka viņam laiks ir jānosit dīkdienībā, manuprāt, nav pelnījis regulāru dzīvošanu uz Jūrmalas nodokļu maksātāju rēķina. Var palīdzēt vienreiz, otrreiz, taču nevar pieļaut, ka veidojas darbspējīgu, bet nestrādājošu cilvēku paaudze, kad apkārt citi cīnās par savu dzīves apstākļu uzlabošanu, aktīvi meklē darbu, strādā vairākās vietās, paspēj audzināt labus bērnus, palīdz saviem vecākiem – pensionāriem.
– Kāds ir jūsu novēlējums valdībai, kur skaita naudu, bet vēl lāga nav saskaitījuši miljonus, kas nepieciešami pensiju indeksācijai?
– Nav citas atbildes, kā – pensijas jāindeksē, šis jautājums jārisina. Tomēr, spriežot pēc valdības rocības, sagaidāmie risinājumi būs kosmētiski, nevis kapitāli. Pensijas pielāpīs, bet neatliekami jāķeras pie pasākumiem, lai budžeta iespējās, kad naudas ir tik, cik ir, pensionāriem tomēr prioritāri nodrošinātu cilvēka cienīgus dzīves apstākļus un gaišākas vecumdienas nekā patlaban.
– Cik nozīmīga Jūrmalas budžetā būs sociālās palīdzības aile?
– Jābūt tā, ka prasmīgas saimniekošanas rezultātā aug pilsētas ienākumi, līdz ar to varēsim atļauties lielākus izdevumus sociālajām programmām. Te gribu atzīmēt, ka Jūrmala ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur iedzīvotāju skaits pieaug. Tāpēc, lai būtu iespējams palielināt atbalstu saviem cilvēkiem, Jūrmalā pie varas jānāk saimnieciskai komandai, kas neatkāpjas no saviem solījumiem un konsekventi realizē pārdomātu politiku. Tad sociālā palīdzība tiks uzlabota, nevis kādam kaut ko ņems nost.
– Ar kādām domām jūrmalniekiem vajadzētu pamosties 1. jūnija rītā?
– 1. jūnijs ir izvēles brīdis visiem Jūrmalas vēlētājiem, un katra balss būs no svara, lai pārmaiņu kurss nemainītos un labās ieceres nepaliktu iedīglī. Jūrmalniekiem nesenā atmiņā ir tie laiki, kad domi vadīja sīkpartijas ar raksturīgo politisko sadrumstalotību. Ar ko tik tur nenodarbojās! Skrēja kā vēji, bet atdūrās kā mieti. Pūlējās izslaukt bulli. Dalīja nenomedītu lāču ādas. Pilsētas pārvalde gadiem ilgi sirga ar nekompetenci, bezdarbību, savstarpējām ķildām – Jūrmalas intereses nebija pirmajā vietā, toties savējās gan. Tādās situācijās dome bieži vien nevarēja lemt vai pieņēma cilvēkiem nesaprotamus lēmumus. Nerisināja sociālos jautājumus, bet pilsētas attīstībai svarīgās lietas nokrita trešās šķiras jautājumu līmenī. Nenotika sadarbība ar valsts iestādēm, un tur Jūrmalas mērus labāk redzēja ejam, nekā nākam. No sīkpartijām ievēlētie deputāti kā dārgu mantu turēja savu vienu balsi un, maigi izsakoties, bija viegli iespaidojami politiskie staigātāji. Pastāvīgi cēlās skandāls, bija gan aizdomas, gan skaidri pierādījumi par koruptīvām darbībām un pērkamību Jūrmalas domē par neslavu visai pilsētai. To izbeigt būtu kā Gordija mezglu pārcirst. Neticu, ka jeb viens jūrmalnieks vēlētos saglabāt šo sistēmu ar zirnekļu cīņām burkā un intrigām, izņemot pundurpartiju pārstāvjus, kuri šodien sev jautā – paga, kur gan es palikšu un ar ko nodarbošos, ja vairs netikšu ievēlēts domē?
Viņu bažām ir pamats. Aptaujas rāda, ka iedzīvotāji ir izpratuši – lai iesāktais pozitīvais darbs turpinātos un notiktu pārmaiņas, ir tikai viena recepte – stabilitāte pilsētas varā. Jūrmalnieki izvēles brīdī grasās balsot par lieliem politiskiem spēkiem, kas spēj parādīt gan padarītus darbus, gan idejas un kas nenovirzīsies uz vecajām sliedēm un nepeldēs duļķainos ūdeņos. Mēs nepieļausim turpmāk bremzēt pilsētas attīstību, metot sprunguļus riteņos un bīdot sīkas intereses. Jūrmalā vairs nav pieļaujama īstermiņa domāšana un biežas, nerezultatīvas varas maiņas. Jaunajā domē noteicošā politika neatgriezeniski būs, lai Jūrmala kļūtu par mājīgu, drošu un pārtikušu pilsētu iedzīvotājiem, par kūrortu kā pērli pilsētas viesiem.
Tas notiks ar visu pilsētnieku līdzdalību, un es aicinu uz atbildības sajūtu, pašvaldību ievēlot, lai beidzot sāktos ražīgs darbs un viestos mērķtiecīga politika, kuru veidojot, uzklausīsim ikkatra jūrmalnieka priekšlikumus un idejas. Jūsu balss par Zaļo un zemnieku savienības sarakstu būs atbalsts pārvērtībām uz saprotamu lēmumu pieņemšanu domē, stabilitātei ilgtermiņā. Ja esmu iesācis labos darbus, man tos gribas novest līdz galam, līdzīgi kā jebkurš cilvēks grib gūt gandarījumu no padarītā, kas nesis labumu arī citiem. Tāpēc esmu gatavs uzņemties pilsētas vadību pēc 1. jūnija – ar spēcīgu komandu, kurai uzticējušies Jūrmalas vēlētāji. Pēc ilgiem vecās kārtības gadiem svārstīgajiem un neticīgajiem jau likās – tas ir negrozāmi un tur neko nevar mainīt. Šķita, ka mazie ķeizariņi ir gluži vai iesakņojušies domē un viņu vesto ārdošo politiku nav iespējams izraidīt no sēžu zāles, bet galvenokārt no kuluāriem. Nē! – es saku, – tas ir iespējams! Ja pat nestabilā koalīcijā divarpus gadus spējām saimniekot, turoties pie pragmatiskas un atbildīgas politikas, tad ar domubiedriem valdībā nodrošināsim daudz straujāku pilsētas izaugsmi un labākus rezultātus. Jūrmalnieki ir sajutuši varas stabilitātes nozīmīgumu un sapratuši, ka prasmīgs dārznieks var izkopt pat nezālēm aizaugošāko dārzu. Aicinu nobalsot par pēctecību, lai ar tālāku rūpīgu kopšanu, ravēšanu un laistīšanu dārzs patiesi saplauktu un uzziedētu, nesot augļus visiem. Tajos laikos, pirms Trukšņa, nekad jau tā nebija, ka jūrmalnieki gūtu taustāmus labumus savos maciņos, ko dod īpašuma nodokļa atlaides vai braukšana par brīvu autobusā. Pēc daudzajiem skandāliem pilsēta beidzot atguva labo slavu, un jūrmalnieki atkal varēja būt lepni par savu Jūrmalu. Saprātīgā saimniekošanā, atklātā un labā pārvaldībā, stabilā varas politikā celsim jūrmalnieku labklājības līmeni un turpināsim sekmīgu sociālo jautājumu kārtošanu.
Vēršos arī pie vēl neizlēmušajiem vēlētājiem – par ko balsot? Nesteidzieties. Apsveriet lietu, kā saka, no visām pusēm, aprunājieties ar kaimiņiem, pārspriediet ģimenē. Kādas cerības saistāt ar jauno domi? Kādus risinājumus sagaidāt? Vai pieļaujat domu, ka atgrieztos iepriekšējo gadu kārtība un pa vecam turpinātos nebeidzami ķīviņi domē? Kāds un kad tomēr bijis ģimenes praktiskais ieguvums šīs domes darbības laikā? Šāds jūsu pārdomāts un apsvērts balsojums būs noderīgs un atbildīgs Jūrmalas attīstības labā.