Pēc skolēnu nometnes skandāla Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra vadītājs iesniegs atlūgumu

© F64 Photo Agency

Saistībā ar kamuflāžas tērpu piešķiršanu skolēniem, kuri pagājušajā gadā piedalījās militārajā nometnē Krievijā, Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra vadītājs Druvis Kleins nolēmis aizsardzības ministram Artim Pabrikam (V) iesniegt atlūgumu.

Kleins esot vienpersoniski pieņēmis lēmumu par kamuflāžas tērpu un mugursomu piešķiršanu jauniešiem, kuri pagājušajā gadā piedalījās militārajā nometnē Krievijā.

Kleins šodien žurnālistiem pastāstīja, ka pagājušā gada pavasarī pie viņa vērsās labs paziņa - atvaļinātais virsnieks un bijušais kolēģis Saeimas deputāts, Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas priekšsēdētājs Gunārs Rusiņš - un lūdza atbalstu jauniešu dalībai militārajās sacensībās. Uz šīs informācijas pamata Kleins pieņēma lēmumu par norakstītu formastērpu nodošanu šīs pasākuma organizatoriem.

Kleins, neko nezinādams par nometnes ideoloģisko raksturu, piešķīris jauniešiem apmēram desmit lietotus kamuflāžas formas tērpus un tikpat mugursomas. Tiem nav bijis nekādu atšķirības zīmotņu.

"Bet man jāatzīst, ka esmu ticis maldināts un man nebija informācijas par šī jauniešu pasākuma patieso formātu. Nebija informācijas par mērķiem un uzdevumiem šajā pasākumā. Lēmuma pieņemšanas brīdī man personīgi neradās ne mazākās šaubas par šī pasākuma organizēšanā iesaistīto personu nodomiem un lojalitāti. Kā atvaļināts virsnieks un Latvijai lojāls pilsonis nekad nebūtu atbalstījis jebkādu Latvijas formastērpu vai citu materiāltehnisko līdzekļu izmantošanu nometnēs, kurās tiek propagandēta Padomju Savienība vai svešas valsts armijai draudzīga ideoloģija," norādīja Kleins.

Lai neradītu pār notikušo šaubu ēnu, Kleins šodien Pabrikam iesniegšot atlūgumu. Pagaidām nav zināms, vai ministrs atlūgumu pieņems. Kleins izvairījās pēc būtības atbildēt uz jautājumu, kā rīkosies, ja Pabriks viņa atlūgumu nepieņems.

"Šobrīd es uzskatu, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija met šaubu ēnu uz aizsardzības nozari kopumā, arī uz Jaunsardzi, tāpēc kā Latvijas armijas virsnieks un centra vadītājs esmu uzņēmies pilnu atbildību par saviem lēmumiem un notikušo, tāpēc esmu gatavs atkāpties no centra vadītāja amata, sākot ar šodienu," uzsvēra Kleins.

Kā aģentūrai LETA apgalvoja Rusiņš, viņš neko nav zinājis par nometnes ideoloģisko raksturu. Rusiņš arī pauž viedokli, ka grupas vadītājam vajadzēja ar bērniem braukt atpakaļ, tiklīdz bija redzams, ka pasākumā notiek "politiskā smadzeņu skalošana".

Deputāts skaidroja, ka sākotnēji Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijā, ko vada Rusiņš, vērsās Afganistānas kara veterāns Sergejs Īvāns, kurš lūdzis palīdzēt ar reprezentācijas materiāliem. Tāpat asociācija ar šādu lūgumu vērsās "Live Rīga". Tāpat jauniešiem neesot bijis vienotas formas, tāpēc Rusiņš vērsās pie Kleina. Deputāts gan sacīja, ka viņš nezināja, vai jauniešiem formas tērpi tika iedoti.

Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs darbojas kopš 2010.gada un ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Galvenās centra funkcijas ir veikt rekrutēšanu, izglītot jaunatni valsts aizsardzības jomā, veicināt jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī nodrošināt sabiedrību ar nepieciešamajiem informācijas resursiem par valsts aizsardzības tematiku. Kā liecina informācija centra mājaslapā, centrs organizē rekrutēšanas pasākumus, lai ieinteresētu Latvijas Republikas pilsoņus kļūt par Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem, izdod militāro žurnālu "Tēvijas Sargs", kā arī gatavo un veido materiālus televīzijas raidījumam "Laiks vīriem?". Tāpat centrs organizē un nodrošina jauniešu apmācības procesu valsts aizsardzības jomā, izveido un uztur videomateriālu un fotomateriālu datubāzi valsts aizsardzības jomā.

Kā ziņots, Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" pagājušajā svētdienā ziņoja, ka Rīgas skolēnu dalību militāri ideoloģiskajā nometnē "Sojuz 2012" Krievijā atbalstījis arī Rīgas pašvaldības nodibinājums "Rīgas Tūrisma attīstības birojs" (RTAB). Par skolēnu dalību šajā nometnē ziņoja arī Drošības policija savā ikgadējā pārskatā, un jauniešu dalība militarizētajās nometnēs raksturota kā valsti apdraudošs fakts. "De facto" arī norādījis, ka "Live Rīga" jauniešu grupu no Latvijas atbalstījis ar informatīvajiem materiāliem par Rīgu un suvenīriem ar Rīgas simboliku.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pirmdien žurnālistiem pastāstīja, ka uz RTAB atnākuši skolēni ar vēstuli no Saeimas deputāta, Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas priekšsēdētāja Rusiņa, kurā deputāts aicinājis RTAB sniegt skolēniem atbalstu. "Slavenais atbalsts" skolēniem, kas devušies uz militāro nometni, izpaudies kā 30 pildspalvas "sieviešu" (rozā) krāsā, 30 bukleti par Rīgu krievu valodā, kā arī 30 laminētas grāmatzīmes ar Rīgas skatiem, kuras Ušakovs demonstrēja preses brīfingā.

Rīgas mērs pauda izbrīnu, ka nevienu neinteresējot fakts, ka šo skolēnu uniformas darinātas par Pabrika vadītās Aizsardzības ministrijas finansējumu.

Ņemot vērā šos faktus, RTAB plāno vērsties pie Latvijas Televīzijas vadības, mudinot izvērtēt sižetu.

Pabriks jau maija sākumā aģentūrai LETA atzina, ka pagājušā gada vasarā militāra rakstura nometnēs Krievijā viesojušās vairākas Latvijas jauniešu grupas un viņš šādu situāciju vērtē kā valsts drošību apdraudošu.

Drošības policija (DP) nesen kā publiskotajā savas darbības pārskatā atklājusi, ka jauniešiem no Latvijas tiek apmaksāta dalība militāra rakstura nometnēs Krievijā un to programmās tiek iekļauti Krievijas armijas paraugdemonstrējumi un ideoloģiska satura lekcijas, kas atstāj uz jauniešiem psiholoģisku ietekmi.

Aizsardzības ministrija (AM) vakar noliedza Ušakova apgalvojumu, ka ministrija atbalstījusi uniformu darināšanu jauniešiem, kuri pērn viesojušies militāri ideoloģiskajā nometnē "Sojuz 2012" Krievijā. Kā skaidroja ministra preses sekretāre Inga Saleniece, ne Pabriks, ne ministrija nav atbalstījusi šādas nometnes rīkošanu un uniformu darināšanu. Turklāt Aizsardzības ministrija bija tā, kas Drošības policijai sniedza informāciju par šādu nometņu organizēšanu un Latvijas jauniešu dalību tajās.

Latvijā

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.