Katru gadu Latvijā strādāt ierodas ap 2,5 tūkstošiem trešo valstu pilsoņu
Pēdējos gados pakāpeniski pieaug trešo valstu pilsoņiem izsniegto darba atļauju skaits, taču tas joprojām ir mazāks nekā 2008.gadā, liecina Iekšlietu ministrijas apkopotā Darba atļauju reģistra informācija, ar kuru šodien tika iepazīstināti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.
2008.gadā trešo valstu pilsoņiem izsniegto darba atļauju skaits sasniedza maksimumu - 4477. Iestājoties finanšu krīzei, jau 2009.gadā trešo valstu pilsoņiem izsniegto darba atļauju skaits krasi samazinājās līdz 2440, bet 2010.gadā - līdz 2212. Turpmākajos gados šis skaitlis turpināja pakāpeniski pieaugt, 2011.gadā sasniedzot 2443, bet 2012.gadā - 2695.
Kā šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, šā gada pirmajā ceturksnī trešo valstu pilsoņiem izsniegtas 722 darba atļaujas, kas atkal ir mazliet vairāk nekā analoģiskā laika periodā pērn, taču mazāk nekā vienā ceturksnī 2008.gadā.
Pēc aicināto viesstrādnieku skaita līdere patlaban ir transporta nozare - Latvijā darbā tiek pieņemti tālbraucēju šoferi no trešajām valstīm, kuri arī dodas reisos uz austrumiem. Otrā populārākā nozare pēc aicināto viesstrādnieku skaita ir kuģubūve, kurā strādā daudz cilvēku no Ukrainas. Mazāk viesstrādnieku ir sporta, informācijas tehnoloģiju un ēdināšanas nozarēs, pastāstīja Briede.
Viņa atzina, - pētījumi liecina, ka 2030.gadā darbaspēka piedāvājums vienalga pārsniegs pieprasījumu, tāpēc nav tā, ka Latvijai vajadzētu īpaši censties, lai pievilinātu darbaspēku no ārvalstīm.
Briede arī pastāstīja, ka tuvā nākotnē trešo valstu pilsoņiem vairs nevajadzēs saņemt divas atļaujas, lai drīkstētu strādātu Latvijā, jo uzturēšanās atļauja un darba atļauja būs apvienota vienā dokumentā. Attiecīgs normatīvo aktu grozījumu projekts jau esot iesniegts izskatīšanai valdībā, taču Ministru kabinets to vēl nav skatījis.