Ārlietu ministrija šodien izskatīšanai valdībā pieteica rīkojuma projektu, ar kuru tiktu atcelts kādreizējais valdības lēmums, kas noteica Valsts kancelejas direktorei Guntai Veismanei piešķirt diplomātisko pasi.
Taču Veismane šodien valdības sēdē paziņoja, ka šāds rīkojuma projekts vairs nav aktuāls, jo viņa ir pati attiekusies no diplomātiskās pases.
Savukārt ārlietu ministrs Māris Riestiņš (TP), neskatoties uz Veismanes sacīto, uzvēra, ka Ārlietu ministrijas pieteiktais jautājums tomēr ir jāskata, lai juridiski atceltu iepriekšējo valdības rīkojumu.
"Šeit nav juridiskas argumentācijas, šeit ir politiska argumentācija," uz ministra sacīto atbildēja Veismane.
Tāpēc Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) lūdz Ārlietu ministriju tikt skaidrībā, vai gadījumā, kad Veismane no pases attiekusies pati, ir nepieciešams atcelt valdības rīkojumu, ar kuru diplomātiskā pase viņai tika piešķirta. Ja šāda nepieciešamība pastāv, tad ministrijai rīkojuma projekts jānodod izskatīšanai uz valdību.
LETA jau ziņoja, ka jautājums par diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanas un lietošanas kārtību aktualizējās pēc tam, kad Valsts kancelejas vadītājas Veismanes iecerēto atvaļinājuma ceļojumu uz Ēģiptes kūrortpilsētu Hurgadu šā gada oktobra otrajā pusē pārtrauca šīs valsts robežsargi, neielaižot viņu valstī. Viņa uz Ēģipti bija devusies ar diplomātisko pasi.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) drīz pēc tam uzdeva Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārajam departamentam izvērtēt pašreizējo diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanas kārtību. ĀM pēc izvērtējuma veikšanas informēja, ka minētais rīkojuma projekts top saskaņā ar šā gada janvārī valdībā pieņemtiem noteikumiem par dienesta pasēm, kas paredz, ka Valsts kancelejas direktorei izsniedzama tieši dienesta, nevis diplomātiskā pase.
Riekstiņš iepriekš intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka viņš nesaskata nekādu pamatu, kādēļ Valsts kancelejas direktoram vajadzētu diplomātisko pasi. Vienlaikus Konsulārais departaments nebija ministram norādījis uz citām amatpersonām, kurām nebūtu pamata lietot diplomātisko pasi.
Tāpat ĀM skaidroja, ka diplomātisko pasi var izmantot, tikai oficiāli pildot dienesta pienākumus. Sākotnēji likumā par diplomātisko pasi bija speciāls punkts, kurš noteica, ka "diplomātiskās pases aizliegts izmantot privātiem, tūrisma un citiem neoficiāla rakstura ceļojumiem". Vēlāk šis punkts ar grozījumiem tika svītrots no likuma, taču ĀM tāpat pauda viedokli, ka likuma pirmajā pantā, kas noteic, ka diplomātiskā pase apliecina, ka tās uzrādītājs ir oficiāls Latvijas pārstāvis ārvalstīs, jau paredzēts, ka minēto dokumentu var izmantot, tikai oficiāli pildot dienesta pienākumus.
Savukārt pati Veismane tolaik žurnālistiem skaidroja, ka likumdošana neaizliedz augstām valsts amatpersonām braucienos izmantot piešķirto diplomātisko pasi. Arī atvaļinājuma laikā Veismane pārstāvot valsti un pildot savus darba pienākumus, piemēram, atbildot uz daudzajiem telefona zvaniem. Tāpat diplomātiskās pases īpašnieks kādās specifiskās situācijās varot sniegt palīdzību citiem cilvēkiem.
Veismane arī uzskata, ka Valsts kancelejas direktoram ir nepieciešama tieši diplomātiskā pase, jo viņa pienākumos ietilpst pārstāvēt Latvijas valsti starptautiskos pasākumos. Tāpat kā starptautiskā eksperte dažādos pasākumos Veismane vienmēr pārstāvot Latvijas valsti, tāpēc diplomātiskā pase esot ļoti noderīga un svarīga.
Valsts kancelejas vadītāja arī norādīja, vai šajā gadījumā ir jautājums par diplomātiskās pases atņemšanu tikai viņai, vai arī tiks pārskatīts viss šādu dokumentu saņēmušo cilvēku saraksts valsts pārvaldē, kaut vai izvērtējot ieņemamo amatu un lēmumu atbildību.