Strautiņš: Sarunās par ES budžetu Latvijai bija nepareizas prioritātes

Risinot sarunas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam, Latvijai bija nepareizās prioritātes un lielāka uzmanība bija jāpievērš kohēzijas finansējuma palielināšanai, nevis tiešmaksājumiem, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

No ekonomiskās attīstības veicināšanas, sociālās nevienlīdzības mazināšanas un pat no reģionālās attīstības viedokļa Latvijai kohēzijas maksājumi ir svarīgāki par naudu lauksaimniekiem, uzsvēra Strautiņš.

"Protams, mazāki tiešmaksājumi aizskar nacionālo pašapziņu, taču kohēzijas finansējums nacionālajai attīstībai ir svarīgāks. Tiešmaksājumu palielinājums nebija tik svarīgs, jo lauksaimniecība arī turpmāk nebūs galvenā valsts attīstības virzītāja. Savukārt kohēzijas finansējums ir virzīts uz infrastruktūras attīstību un atbalstu uzņēmējdarbībai, turklāt lielajām, attīstību virzošajām nozarēm - rūpniecībai, transportam un citām," skaidroja Strautiņš.

Eksperts sacīja, ka zemāki tiešmaksājumi lauksaimniekiem ne vienmēr nozīmē nevienlīdzīgu konkurenci. Situācijās, kad ražošana ir rentabla arī bez jebkāda atbalsta, kā tas ir, piemēram, ar graudu ražošanu piemērotākajās vietās Zemgalē, tiešmaksājumu palielināšana var tikai ietekmēt zemes cenu, nevis ražošanas apjomu. Vairākums Zemgales lielsaimniecību veiksmīgi turpinātu ražošanu arī tad, ja nebūtu nekāda atbalsta, skaidroja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka tiešmaksājumi var veicināt lauksaimniecisko ražošanu mazāk piemērotās vietās, kādu Latvijā nav maz. Pat maksājot tiešmaksājumus kā "miljonāru pabalstus", respektīvi, piemaksājot simtus tūkstošu latu gadā par komerciālu darbību, kas jau pati ienes simtus tūkstošu gadā, kas ir tipiska situācija lielās graudu audzēšanas saimniecībās, šī nauda veicina attīstību, ja tās saņēmēji to iegulda citur Latvijas ekonomikā.

"Ir arī daudz nabadzīgu lauksaimniecības zemju īpašnieku, kuriem tiešmaksājumi ir būtisks faktors, kas reizēm izšķir to, vai šajā vietā tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, vai netiks. Tātad kopumā par ES budžetu var teikt - nav slikti," piebilda Strautiņš.

Latvijā

Kādēļ valsts pārvaldē nav vēlams attālinātais darbs; kā Valsts kancelejas direktors plāno organizēt kandidātu atlasi augstajiem amatiem; vai garā, sarežģītā kandidātu atlases procedūra nav piesegs, lai izvairītos no atbildības; par nejēdzīgo aizraušanos ar dokumentu slepenošanu un valsts pārvaldes spēju un nespēju komunicēt ar sabiedrību – intervijas turpinājums ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais