Strautiņš: Sarunās par ES budžetu Latvijai bija nepareizas prioritātes

Risinot sarunas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam, Latvijai bija nepareizās prioritātes un lielāka uzmanība bija jāpievērš kohēzijas finansējuma palielināšanai, nevis tiešmaksājumiem, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

No ekonomiskās attīstības veicināšanas, sociālās nevienlīdzības mazināšanas un pat no reģionālās attīstības viedokļa Latvijai kohēzijas maksājumi ir svarīgāki par naudu lauksaimniekiem, uzsvēra Strautiņš.

"Protams, mazāki tiešmaksājumi aizskar nacionālo pašapziņu, taču kohēzijas finansējums nacionālajai attīstībai ir svarīgāks. Tiešmaksājumu palielinājums nebija tik svarīgs, jo lauksaimniecība arī turpmāk nebūs galvenā valsts attīstības virzītāja. Savukārt kohēzijas finansējums ir virzīts uz infrastruktūras attīstību un atbalstu uzņēmējdarbībai, turklāt lielajām, attīstību virzošajām nozarēm - rūpniecībai, transportam un citām," skaidroja Strautiņš.

Eksperts sacīja, ka zemāki tiešmaksājumi lauksaimniekiem ne vienmēr nozīmē nevienlīdzīgu konkurenci. Situācijās, kad ražošana ir rentabla arī bez jebkāda atbalsta, kā tas ir, piemēram, ar graudu ražošanu piemērotākajās vietās Zemgalē, tiešmaksājumu palielināšana var tikai ietekmēt zemes cenu, nevis ražošanas apjomu. Vairākums Zemgales lielsaimniecību veiksmīgi turpinātu ražošanu arī tad, ja nebūtu nekāda atbalsta, skaidroja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka tiešmaksājumi var veicināt lauksaimniecisko ražošanu mazāk piemērotās vietās, kādu Latvijā nav maz. Pat maksājot tiešmaksājumus kā "miljonāru pabalstus", respektīvi, piemaksājot simtus tūkstošu latu gadā par komerciālu darbību, kas jau pati ienes simtus tūkstošu gadā, kas ir tipiska situācija lielās graudu audzēšanas saimniecībās, šī nauda veicina attīstību, ja tās saņēmēji to iegulda citur Latvijas ekonomikā.

"Ir arī daudz nabadzīgu lauksaimniecības zemju īpašnieku, kuriem tiešmaksājumi ir būtisks faktors, kas reizēm izšķir to, vai šajā vietā tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, vai netiks. Tātad kopumā par ES budžetu var teikt - nav slikti," piebilda Strautiņš.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais