Tiesībsargs pērn ierosināja septiņas pārbaudes lietas par deviņām skolām, kuras lika vecākiem iegādāties mācību līdzekļus obligātās izglītības nodrošināšanai, un patlaban izskatīšanā ir sešas pārbaudes lietas par astoņām skolām, aģentūrai LETA pastāstīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Viņa norādīja, ka viena pārbaudes lieta tika pabeigta ar izlīgumu. Pašlaik izskatīšanā ir sešas pārbaudes lietas par astoņām skolām. Siliņa atklāja, ka attiecībā uz divām skolām pārbaudes lietas, iespējams, noslēgsies ar izlīgumu, bet sešu skolu faktiskajā rīcībā konstatēts pirmšķietams prettiesiskums. Pārbaudes lietas tiks pabeigtas ar atzinumu, kurā dots vērtējums pārbaudes lietā konstatētajam.
Pārbaudes lieta ar izlīgumu pabeigta Rīgas 6.vidusskolā. Savukārt joprojām pārbaudes lietas tiek skatītas par Jūrmalas Valsts ģimnāziju, Jūrmalas Majoru vidusskolu, Ventspils novada Piltenes vidusskolu, Alūksnes novada Ziemeru pamatskolu, Tukuma novada Pūres pamatskolu, Aizputes novada Aizputes vidusskolu, Valmieras Valsts ģimnāziju un Valmieras sākumskolu.
Pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, tiesībsargs izmantos tiesības aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā, ja iesniedzējs vēlēsies šo tiesību aizsardzības mehānismu izmantot, norādīja Siliņa.
Iepriekš minētās pārbaudes lietas tika ierosinātas pēc septiņu personu rakstiskiem iesniegumiem, bez tiem vēl 44 vecāki ir vērsušies Tiesībsarga birojā un saņēmuši konsultāciju, kā rīkoties. Lielākajai daļai no viņiem ir palīdzēts uzrakstīt iesniegumu izglītības iestādei par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz šo faktisko rīcību. Savukārt pēc vēršanās skolā ar iesniegumu vecāki saņēmuši atbildes, ka skolas izsniegtais mācību līdzekļu saraksts nav obligāts, bet ir informatīvs vai rekomendējošs.
Siliņa sacīja, ka tiesībsarga aktīvas rīcības rezultātā izglītības iestādes ir saņēmušas nepārprotamu signālu, ka prasība likt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus ir prettiesiska, un vecāki ir informēti, ka viņu bērniem ir tiesības pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs iegūt izglītību bez maksas un skolai nav tiesību likt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus.
Tiesībsarga rīcībā esošā informācija liecinot, ka situācija pamazām uzlabojas - skolas, veidojot 2013.gada budžetu, ir aprēķinājušas nepieciešamo finansējumu visu valsts standarta īstenošanai nepieciešamo mācību līdzekļu iegādei un pieprasījušas pašvaldībām papildu finanšu līdzekļus. Tiesībsargs 2012.gada nogalē visām 119 Latvijas pašvaldībām ir nosūtījis vēstuli, aicinot nodrošināt finansējumu valsts izglītības standarta īstenošanai nepieciešamo mācību līdzekļu iegādei un informēt tiesībsargu par izglītības iestādēm šim mērķim piešķirto finansējumu.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērnus ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem.
Tādējādi tiks sniegta skaidra atbildes uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un kurus no tiem nodrošina valsts, kurus - pašvaldība.
Iecerēts, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus.
Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un mācību materiālus.
Vecāku pārziņā paliek individuālo mācību līdzekļu un piederumu jeb personiskās lietošanas priekšmetu nodrošināšana, tādējādi līdz minimumam ir samazināta vecāku iesaiste mācību procesā skolēnam nepieciešamo mācību līdzekļu iegādē.