Reemigrācijas plāns paredz mācīt latviešu valodu, ziņot par vakancēm, finansēt speciālistu algošanu

Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izstrādātais reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem, kas drīzumā tiks piedāvāti izskatīšanai valdībā, lai lemtu par to īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna priekšlikumu apspriešanā, kas notika no 31.oktobra līdz 19.novembrim portālā "Mūsuvalsts.lv", tika saņemti vairāk nekā 60 priekšlikumi. Darba grupa ir izvērtējusi visus saņemtos priekšlikumus un piedāvā astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai:

1. Vienas pieturas aģentūras noteikšana - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkciju paplašināšana, lai palīdzētu orientēties nepieciešamajās darbībās ar dažādajām valsts iestādēm, ilgstoši ārvalstīs dzīvojušam Latvijas valsts piederīgajam vai viņa ģimenes loceklim;

2. Darba tirgus informācijas pieejamība - efektīva divvirzienu komunikācijas mehānisma ieviešana, kā darba devēji informē ārvalstīs dzīvojošo valsts piederīgos par nepieciešamajiem speciālistiem/vakancēm, prakses iespējām, bet ārvalstīs dzīvojošie un studējošie var uzrunāt potenciālos darba devējus. Attiecīgi ir nepieciešama Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču datu bāzes pilnveide, popularizēšana un plašāka sadarbība ar citām interneta vietnēm u.tml.;

3. Augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste - jāpiešķir valsts un ES finansējums komersantiem nepieciešamo augstas kvalifikācijas speciālistu piesaistei, tai skaitā arī uz ārvalstīm izbraukušo augsti kvalificēto speciālistu un zinātnieku atgriešanai vai piesaistei Latvijai;

4. Latviešu valodas apmācības - atbalsts latviešu valodas apmācībām pēc ierašanās Latvijā visiem Latvijas valsts piederīgā ģimenes locekļiem (arī laulātajam un bērniem) neatkarīgi no viņu valstiskās piederības un latviešu valodas zināšanu līmeņa.

5. Sadarbība ar diasporu (biznesa saiknes veidošana un uzturēšana) - aktīvi izmantot ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizāciju tīklu un to organizētos pasākumus diasporas informēšanai par aktualitātēm Latvijā, īpaši par darba un uzņēmējdarbības iespējām, sniedzot arī konsultācijas par pieejamiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai, Latvijā nepieciešamajiem speciālistiem un veiksmes stāstiem; informējot par iespējām ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem iesaistīties Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu darbā, nodrošinot prakses vietas, veicinot "biznesa vēstnieku" rašanos ārzemju latviešu vidū;

6. Atbalsts skolēniem, kas atgriežas/iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem – pastāvošā atbalsta mehānisma pilnveide un paplašināšana skolniekiem, kas atgriežas no ārzemēm.

7. Valsts pārvaldes/pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu rīcība/prasības, atlasot darbiniekus - valsts iestādēm vai kapitālsabiedrībām ir jāierobežo iespējas izvirzīt nepamatotas krievu valodas prasības amatu pretendentiem. Ja krievu valodas zināšanas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai, organizēt jauno darbinieku krievu un citu valodu apmācību.

8. Personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu - grozījumu "Repatriācijas likumā" pieņemšana, paplašinot personu loku (iekļaujot personas, kas izbraukušas arī pēc 1990.gada 4.maija), kuriem ir iespēja pretendēt uz repatrianta statusu.

Darba grupas, kurā bija piedalījās valsts iestāžu, diasporas organizāciju, darba devēju, arodbiedrību un pašvaldību pārstāvji, sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu" tiks iesniegts izskatīšanai valdībā nākamā gada sākumā. Pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas un apstiprināšanas valdībā atbildīgajām ministrijām tiks dots uzdevums trīs mēnešu laikā sagatavot rīcības plānu, tajā identificējot pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu.