Mēģina ekonomiski pamatot ideju par Latgales autonomiju Latvijas sastāvā
AS "Latgales finanšu kompānija" vadītājs Aleksands Grišuļonoks laikrakstā "Čas" mēģina ekonomiski pamatot partijas "Par dzimto valodu" līdera Vladimira Lindermana ideju par Latgales autonomiju Latvijas sastāvā, kā būtiskāko ienākumu avotu minot nodokļa ieviešanu par kravu tranzītu caur Latgali.
Grišuļonoks piedāvā ieviest Ls 0,2 par tonnu kravas, ko cauri Latgalei ved pa dzelzceļu vai autoceļiem, gada laikā iekasējot vairāk nekā 9 miljonus latu.
Pēc idejas autora domām, projektā noteikti būtu jāiesaista Latgales pašvaldības - Balvi, Ludza, Rēzekne, Daugavpils, Preiļi, Jēkabpils, Madona, Gulbene, Krāslava, Līvāni un Viļāni - proporcionāli tranzīta ceļu garumam un infrastruktūras kvalitātei, iedzīvotāju skaitam un citiem ekonomiski "svarīgiem faktoriem". Projektam jāpiesaista Eiropas Savienības (ES) fondu un Krievijas līdzekļi.
"Zelta akcija" projektā piederētu "Latgales pašvaldību savienībai", tā īstenošanas rezultātā radītu tūkstošiem kvalificētu darba vietu būvniecībā, tostarp ceļu būvē, transporta jomā, enerģētikā, telekomunikāciju sfērā, tūrismā un lauksaimniecībā, ir pārliecināts Grišuļonoks.
Pēc paša izveidotas formulas Grišuļonoks aprēķinājis, ka gadā Latgale nopelnītu 9.3 miljonus latu, 10 gados - 93 miljonu, bet no ES fondiem papildus varētu piesaistīt vēl 372 miljonus latu. Kopā 10 gados sanāktu 465 miljoni latu, "turklāt, tas ir tikai 51% no projekta izmaksām, pārējos 49% var piesaistīt no krievu, baltkrievu, kazahu, ķīniešu, dienvidkorejiešu partneriem, kopā vēl 447 miljonus latu". Kopējais Latgales ieguvumus, pēc "Latgales finanšu kompānijas" vadītāja aplēsēm, sanāk 912 miljoni latu desmit gadu laikā.
Viņš piedāvā arī plānu, kā šo naudu tērēt. Piemēram, par "atteikšanos no dubultās tranzītkravu muitas pārbaudes" ministriem, deputātiem, ierēdņiem maksātu "tik, cik viņi prasa. Ko darīt, ja viņi nesaprot parastu loģiku: kāda mums daļa par svešu kravu?". Grišuļonoks uzskata, ka šī starptautisko pārvadājumu dubultkontrole mazina Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar Krieviju.
Saskaņā ar plānu, Rēzeknē tiktu izveidot loģistikas centrs tiešajām kravu piegādēm uz Krieviju, uz autoceļiem un dzelzceļiem tiktu nodrošināti mobilie sakari un internets, Daugavpilī ražos dzelzceļa platformas kravu pārvadājumiem, Daugavpils lidosta kļūs par specializēto buļļu spermas piegādātājcentru uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju. Grišuļonoks min arī vairākas citas attīstības idejas.
Idejas autors aicina pieņemt likumu par transporta infrastruktūras attīstību Latvijā un Latgalē, ieviest valdībā jaunus ministrus - atbildīgos par Latgali, Vidzemi, Zemgali un Kurzemi.
Jau ziņots, ka Lindermans solīja vērsties prokuratūrā pret CVK locekļiem, kuri balsojuši pret parakstu vākšanas otrās kārtas izsludināšanu, saistībā ar pilnvaru pārsniegšanu. Kā atbilde uz šādu CVK lēmumu būšot jau iepriekš Lindermana paustā ideja par Latgales autonomiju Latvijas sastāvā.
Kā ziņots, CVK nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts".
Likuma grozījumi netiks nodoti referendumam arī tāpēc, ka tie neatbilstot Satversmes 2.pantam un 1990.gada 4.maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.
CVK lēmums tika pieņemts balsojumā, kurā seši komisijas locekļi nobalsoja pret likumprojekta tālāku virzību, bet divi bija par. Par likumprojekta nodošanu tautas vērtēšanai nobalsoja "Saskaņas centra" virzītais CVK loceklis Aleksandrs Maļcevs un Reformu partijas virzītā Ieva Gruziņa.