"Melnos racējus" iegrožos likums
Aizsardzības ministrija (AM) vēl pieslīpē likumprojektu par kara upuru apbedījumiem, kuram vajadzēs ierobežot melno racēju darbošanos. Viņu rīcību par problēmu uzskata ne tikai Latvijā, bet pat britu laikraksts publicējis mūsu valstij un arī Krievijai neglaimojošu materiālu.
Laikraksts The Times raksta, ka Latvijā un Krievijā tiek apzagti un apgānīti Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi, lai iegūtu artefaktus nelegālai tirdzniecībai. Britu vēsturnieki novērtējuši, ka daļa nacistu artefaktu iegūti Krievijā, bet esot arī Kurzemē izraktie.
Jānis Prūsis ir viens no meklētāju vienības Brālība dibinātājiem. Šīs vienības mērķis nav militāro un vēsturisko vērtību meklēšana, lai tās nelegāli iztirgotu. Tālab par tā dēvēto melno arheologu tikpat melno slavu viņš saka: «Viņi nekaunīgi rok, bet ciešam mēs visi.» Melnie racēji, meklējot kara laika relikvijas, bieži uziet arī cilvēku kaulus. Latvijā nav likuma, kurš reglamentētu, ko ar tiem darīt. Pie rokas neviens melnais racējs neesot pieķerts, bet arī Brālības meklētāji redzējuši cilvēku kaulus, kas izrakti, bet atstāti necienīgi mētājamies virs zemes. Pašlaik nepastāv sods par to, ja kaulus atstāj mētājamies, nevis informē par tiem organizācijas, kas nodarbojas ar kara upuru pārapbedīšanu.
Tāpēc J. Prūsis ir pārliecināts – likumam noteikti ir jābūt! Meklēšanas vienības, kādu Latvijā ir vairākas, ir ieinteresētas sadarboties ar attiecīgajām valsts institūcijām vai citām sabiedriskajām organizācijām. Brāļu kapu komitejas vadītājs Eižens Upmanis stāsta, ka legālās meklētāju un citas organizācijas noslēdz ar komiteju sadarbības vienošanos. Tā paredz, ka līdzās karavīra mirstīgajām atliekām atrastie identifikācijas priekšmeti, piemēram, žetons, ir jāatdod Brāļu kapu komitejai. «Lidmašīnas un konservu kārbas mūs neinteresē. Mūsu interese ir, lai karavīri atrastu cienījamu atdusas vietu,» noteic E. Upmanis.
J. Prūsis uzskata, ka melnos racējus varētu ierobežot nevis pilnīgs metāla detektoru aizliegums, bet licencēšana. Noķers kādu bez licences, samaksās, piemēram, 500 latu sodu, tad padomās, vai vajag rakt, viņš saka. Lietuvā un Igaunijā melnajiem racējiem metāla detektorus izmantot aizliegts vispār. «Latvijā to neievēro. Drīzāk slēps informāciju, ka kaut ko atrakuši. Tāpēc likums, es uzskatu, palīdzēs,» apgalvo J. Prūsis.
AM parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis Neatkarīgajai atzīst, ka topošais likums melno racēju problēmu risinās. Tajā tiks noteikts, ka, pārdodot Pirmā un Otrā pasaules kara artefaktus, būs jāpierāda, ka tie iegūti legāli. Ja ne, tad konfiscēs. Likums nepieciešams, jo vajag juridiski sakārtot kara apbedījumu jautājumu. Tiem būtu jānosaka juridisks statuss. Par neziņošanu, ka atrasti kara upuri, varētu piespriest sodu, bet tad būs jāuzraksta atsevišķi Ministru kabineta noteikumi. Turpmāk kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizēšanu veiktu AM, kura šo uzdevumu ar līgumu var deleģēt sabiedriskai organizācijai, kā notiek jau tagad. Viens no atbildīgās iestādes uzdevumiem būtu ierosināt vai dot atzinumu par jaunas kara upuru kapsētas un kapuvietas izveidošanu, izsniegt atļaujas fiziskām un juridiskām personām kara upuru apbedījumu izpētei.
Likumprojekts jau ir izstrādāts, pašlaik to AM caurskata vēlreiz, un, iespējams, ap Ziemassvētkiem jau būs lielāka skaidrība, kad likumu varētu pieņemt.
***
KARA UPURU APBEDĪJUMI
• Latvijā ir zināmas apmēram 3800 kara upuru apbedījumu vietas.
Par kara upuru apbedījumu tiek uzskatīts dabā neatzīmēts un pagaidām nepierādīts kara upuru mirstīgo atlieku iespējamais apbedījums. Savukārt kara upuru kapsēta un atsevišķa kapuvieta ir kara upuru apbedījumu vieta, kurai ir dabā noteiktas robežas un konstatēta apbedījuma esamība.
• AM prognozē, ka pirmajā darbības gadā pēc likuma pieņemšanas ar kara upuru apzināšanu un pārapbedīšanu saistītie izdevumi varētu būt 380 000 latu.