Prokurori turpina uzticēties krimināli apsūdzētajam Meroni

Lai gan Latvijā jau vairākas personas no Šveices ir saņēmušas oficiālu apstiprinājumu, ka Latvijas prokuroru favorītam un plaši pazīstamajam arestētās mantas glabātājam advokātam Rudolfam Meroni Šveicē ir uzrādīta apsūdzība smagos noziegumos, prokurors Juris Juriss Rīgas apgabaltiesā turpina apgalvot, ka tā nav patiesība un tas nav iemesls mantas glabātāja godaprāta apšaubīšanai.

Ceturtdien tiesa t. s. Lemberga prāvā uzklausīja procesa dalībnieku viedokļus par advokāta Jāņa Rozenberga pieteikto lūgumu, lai Rīgas apgabaltiesa pati izprasītu no Šveices prokuratūras to pašu dokumentu, kas jau ir J. Rozenberga un ne tikai viņa rīcībā, – proti, oficiālu apstiprinājumu par R. Meroni uzrādīto apsūdzību pasaulslavenajā t. s. Dītera Bēringa lietā.

Kā jau ierasts, arī šoreiz J. Juriss kaismīgi aizstāvēja R. Meroni, norādot, ka J. Rozenberga lūgums «ir noraidāms». Viņaprāt, uzskatu, ka R. Meroni ir krimināli apsūdzēts, radījuši nevis oficiāli dokumenti, bet gan tikai Neatkarīgās žurnālistu kādas cienījamajā laikrakstā Neue Zuricher Zeitung publikācijas nepareizais tulkojums (jebkurš gan ar pilnu šīs publikācijas tekstu oriģinālvalodā, gan ar tā profesionālu tulkojumu var iepazīties www.nra.lv). Paldies Dievam – vismaz Neue Zuricher Zeitung prokurors J. Juriss tomēr neuzdrošinās vainot melos vai informācijas sagrozīšanā.

Tāpat prokurors tiesas zālē nolasīja lekciju par to, kā pareizi izprotams Šveices kriminālprocess; kāpēc R. Meroni kā mantas glabātāja darbības vērtējamas tikai un vienīgi pēc Latvijas Kriminālprocesa likuma; analizēja, cik kļūdains un Latvijas Kriminālprocesa likuma garam neatbilstošs ir pieteiktais lūgums par dokumentu izprasīšanu un cik nepareizi Neatkarīgā traktējusi Šveices centrālajā laikrakstā Neue Zuricher Zeitung publicēto par R. Meroni.

No J. Jurisa visai haotiski paustā viedokļa varēja izlobīt, ka Šveices prokuratūras lēmumi, kuri no lūguma pieteicēju un Neatkarīgās puses tiekot pasniegti kā jau uzrādīta apsūdzība, nemaz neesot apsūdzība, bet gan Šveices kriminālprocesa stadija, kurā prokurori turpinot lemt – uzrādīt vai neuzrādīt apsūdzību. Šī Šveices kolēģu svārstīšanās, pēc J. Jurisa teiktā, jau notiekot kopš tā dēvētās Dītera Bēringa (sagruvušās Šveices noguldījumu piramīdas autors) lietas izmeklēšanas sākuma 2006. gadā. Galvenais jautājums, kā uzsvēra J. Juriss, ir vai nav R. Meroni pārkāpis Latvijas likumus. Viņaprāt, joprojām nav faktu, kuri ļautu apšaubīt R. Meroni godprātību mantas glabāšanā. Ja, balstoties uz Šveices prokuroru pieņēmumiem, liegtu R. Meroni tiesības glabāt mantu, «tad jau visiem būtu jāaizliedz nodarboties ar biznesu», «tad jau arī Lembergam būtu jāaizliedz apmeklēt Ventspils domi», līdzības bija saskatījis vai varbūt draudus izteica prokurors. Viņš pauda uzskatu, ka Šveices prokuratūras izmeklēšanai ar R. Meroni uzticēto mantas glabāšanas pienākumu neesot nekāda sakara. R. Meroni aizstāvības runas beigās J. Juriss uzsvēra, ka pie visām neskaidrībām vainojama Neatkarīgā, kura vācu valodas zināšanu trūkuma dēļ neprotot iztulkot Neue Zuricher Zeitung publicēto par Šveices prokuratūras šaubām par R. Meroni iespējamo saukšanu pie kriminālatbildības (sk. pilnus tekstus www.nra.lv).

Pārējo procesa dalībnieku viedokļi par izskatāmo jautājumu bija pavisam īsi. Anrijs Lembergs pauda, ka nav jēgas par šo jautājumu diskutēt, jo informācija par R. Meroni uzrādīto apsūdzību atrodama pat publiski pieejamos avotos – Šveices valdības mājaslapā.

Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs teica, ka viņš nevar paust viedokli J. Rozenberga lūguma atbalstīšanai, jo tā būtu Ģenerālprokuratūras prestiža graušana, un to viņš nevarot atļauties.

Tiesnesis Boriss Geimans nobeigumā teica, ka tiesa savu lēmumu paziņos, nekonkretizējot, kad.

Svarīgākais