Visai vienoti divu Saeimas komisiju deputāti vienojušies virzīt tālākai izskatīšanai priekšlikumus likumu izmaiņām, lai ierobežotu alkohola lietošanu pusaudžu un jauniešu vidū.
Strīdīgākais jautājums, par ko deputāti apņēmušies vēl diskutēt, ir par to, vai paaugstināt alkohola iegādei nepieciešamo vecuma cenzu uz 21 gadu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas virzītie priekšlikumi gan nesatur šādu ierosmi, jo deputātu darba grupa, strādājot pie dokumenta, tomēr secinājusi, ka tas būtu pārāk radikāli.
Diemžēl dati par alkohola lietošanu jauniešu vidū parāda, ka kopš 2007. gada nepilngadīgie grādīgos dzērienus nelieto mazāk. Pēdējā gada laikā 88 procenti jauniešu 15–16 gadu vecumā ir lietojuši alkoholiskos dzērienus, turklāt meitenes apsteidz zēnus, jo viņu vidū alkohola lietojušo ir vairāk – pat 90 procentu.
Ja 2007. gada dati rāda, ka dzīves laikā bijuši piedzērušies 65 procenti pusaudžu, 2011. gada pētījumā – jau 66 procenti. Pēdējā mēneša laikā bijuši piedzērušies gandrīz piektā daļa šā vecuma bērnu.
Jauniešu aptaujas apliecina, ka vairāk nekā pusei jauniešu alkohola pieejamība nav problēma un to var iegādāties vai piekļūt tam praktiski visi, kas to vēlas. 77 procenti atzinuši, ka bez problēmām iegādājas alu, 61 procents – vīnu, bet 55 procenti arī stipros dzērienus.
Saeimas deputātu darba grupas vadītājs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība) atzina, ka darba grupa pētījusi situāciju no dažādiem aspektiem, tomēr nav izdevies noskaidrot, cik tad jauniešu alkoholisms izmaksā valstij. «Ir pilnīgi skaidrs, ka tas prasa ievērojamus līdzekļus ārstniecībai, rehabilitācijai, noziedzības apkarošanai, vardarbības seku mazināšanai un citās jomās,» sacīja A. Ašeradens, «katru gadu mēs zaudējam jaunus cilvēkus negadījumos, kas notikuši tāpēc, ka jaunieši bijuši alkohola reibumā.» Taču arī par to nav precīzas statistikas. Skarbo situāciju varētu raksturot fakts, ka pērn 1147 bērniem alkohola reibumā vai abstinences stāvoklī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedzis palīdzību. Pēdējo piecu gadu laikā situācija nav mainījusies uz labo pusi un alkohola pieejamības līmenis bērniem ir ļoti augsts.
Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas dati liecinot, ka apmēram 40 procentu no apritē esošā alkohola ir nelegālas izcelsmes. Pediatre Margarita Krauča uzsvēra, ka ārstus ļoti satrauc alkohola lietošana meiteņu vidū, jo viņas ir nākamās mammas. «Ne tikai ir jāspriež un jārunā, bet jāiet pilnīgā uzbrukumā,» deputātiem sacīja ārste.
Priekšlikumi, kurus deputāti apņēmās virzīt tālāk Saeimai izskatīšanai, paredz pienākumu alkoholu lielveikalos tirgot atsevišķā nodaļā, bet alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem pienākumu bez uzaicinājuma pārdevējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Tāpat Administratīvo pārkāpumu kodeksā izstrādātas izmaiņas, kas paredz atbildību nepilngadīgajiem par alkoholisko dzērienu iegādāšanos, kā arī par pilngadīgas personas kā starpnieka izmantošanu alkohola iegādei.
Lai apkarotu nelegālo alkoholu, paredzēts sods arī namu vai dzīvokļu īpašniekiem, kuru īpašumā tirgo kandžu. Darba grupa atzinusi par neiespējamu pašlaik virzīt grozījumu likumā, ka alkoholu drīkst tirgot tikai no 21 gada, jo tieši 18 gadu ir tas noteiktais vecums, kad daudz ko varot sākt darīt – piedalīties vēlēšanās, precēties, iet armijā. Priekšlikums šķitis pārāk kardināls. Taču daļa deputātu tomēr rosināja par to diskutēt. «Dati rāda, ka mēs nespējam ierobežot alkohola pieejamību līdz 18 gadiem, kur nu vēl līdz 21,» savukārt sprieda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (Vienotība). Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS) sacīja: ja nebūs stingrākas sankcijas pret nelegālo alkoholu, nekādu uzlabojumu nebūs; tur jābūt visnežēlīgākajiem sodiem. «Nedabūs veikalā, dabūs točkā,» teica A. Bērziņš, un tam kā pierādījums ir lielais saindēšanās skaits ar alkoholu bērnu vidū. Policijas pārstāvji minēja, ka šāgada pirmajā pusgadā konfiscēti 60 000 litru nelegālā alkohola, kas esot rekordliels rādītājs.
***
Piedāvājumi likumu izmaiņām
Grozījumi izstrādāti Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Aizliegums pārdot alkoholu bez personu apliecinoša dokumenta līdz pat 25 gadiem
Aizliegt alkoholu tirgot valsts un pašvaldību iestāžu telpās
Paredzēt atbildību un soda sankcijas nepilngadīgajiem par alkohola iegādi; sodu paredzēt arī pilngadīgam starpniekam, kas alkoholu pircis
Alkoholu tirgot tikai atsevišķās veikalu nodaļās
Paredzēt sodu īpašuma saimniekam (īpašniekam), ja viņa īpašumā nelegāli tirgo alkoholu
Pastiprināt sankcijas par nepilngadīgā iesaistīšanu alkohola lietošanā
***
Jauniešu alkohola patēriņa ziņā Latvija atrodas pirmajā trijniekā citu Eiropas valstu vidū (%)
Latvija 87
Lietuva 85
Igaunija 85
Somija 75
Zviedrija 65
Dānija 92
Norvēģija 43
***
Kā bērni 15–16 gadu vecumā lieto alkoholu Latvijā (%)?
Dzīves laikā ir piedzērušies 66%
Piedzērušies pēdējo 12 mēnešu laikā 44%
Piedzērušies pēdējā mēneša laikā 18%
Avots: Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, ESPAD pētījums