Šķiet, ka iedzīvotāji valdības apgalvojumiem par krīzes pārvarēšanu un ekonomikas izaugsmi tā īsti nav noticējuši, jaunākos "DNB Latvijas barometra" pētījuma datus komentē tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš.
Jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju kopējā noskaņojuma indeksa vērtība šā gada aprīlī sasniegusi savu vēsturisko maksimumu.
Izvērtējot visus astoņus parametrus, ar kuriem kopš 2008.gada pavasara pētījumā tiek mērīta sabiedriskā doma, kopējais sabiedrības noskaņojuma indekss ir tik labs kā nekad agrāk, vismaz kopš 2008.gada aprīļa.
Indeksa izteiksmē, kurš var svārstīties no mīnus 100 līdz plus 100 punktiem, tie ir mīnus 27 punkti. Tas ir vairāk nekā 2008.gada pavasarī un vasarā, kad ekonomiskā krīze vēl nebija sākusies un ko varētu uzskatīt arī par "trekno gadu" pašām beigām. Turklāt arī citi rādītāji, kurus neietver "DNB Latvijas barometra" pētījums, piemēram, uzticēšanās līmenis Saeimai un Ministru kabinetam, aprīlī ir uzrādījuši pozitīvu tendenci, pētījumu komentē Kaktiņš.
Kā norāda sociologs, protams, ir ļoti labi, ka kopējā depresija valstī mazinās un iedzīvotāju noskaņojums pamazām uzlabojas, ko apliecina arī indeksa pieaugums. Taču būtu ļoti nepareizi, raugoties uz pašreizējiem noskaņojuma indikatoriem, izdarīt secinājumu, ka uzticības krīze varai Latvijā ir pārvarēta un visas ar to saistītās problēmas atrisinājušās, ka sabiedrības noskaņojums ir atgriezies "veco labo" laiku līmenī un tāpēc par šīm tēmām var pārlieku neuztraukties. "Diemžēl man ir radusies sajūta, ka daļa elites (gan politiskās, gan viedokļu līderu) patlaban tieši tā arī domā," piebilst Kaktiņš.
Viņš aicina pievērst uzmanību tam, ka kopējā noskaņojuma indeksa vērtībai priekšā ir mīnusa zīme. Tas nozīmē, ka patlaban valstī vēl aizvien ir vairāk neapmierināto nekā apmierināto iedzīvotāju. Savukārt skaitlis "27" norāda uz to, ka neapmierinātība ir ievērojamā pārsvarā pār apmierinātību.
Kaktiņš atzīmē, ka, skatoties atsevišķus rādītājus, aina vēl aizvien ir ļoti drūma. Piemēram, aprīlī gandrīz divas trešdaļas jeb 63% iedzīvotāju bija pārliecināti, ka situācija Latvijā kopumā attīstās nepareizā virzienā, un tikai 14% respondentu uzskatīja, ka ekonomiskais stāvoklis uzlabojas. Turklāt tikai 20% respondentu atzīmējuši, ka pēc 12 mēnešiem viņu personiskais materiālais stāvoklis būs labāks nekā patlaban.
Šķiet, ka iedzīvotāji valdības apgalvojumiem par krīzes pārvarēšanu un ekonomikas izaugsmi, kas izklāstīti arī premjera Valda Dombrovska (V) grāmatā "Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi", tā īsti nav noticējuši, uzskata sociologs.
Savukārt viedokļi par iespējam patlaban Latvijā atrast labu darbu, kā parasti, ir bēdu ieleja, atzīmē sociologs. Tikai 4% iedzīvotāju šīs iespējas vērtē kā labas, bet 72% - kā sliktas. Likumsakarīgi, ka šādos apstākļos ar valdības darbu apmierināti ir tikai 18% iedzīvotāju, atzīst SKDS direktors.
"Ir dzirdēta tēze, ka arī citās Eiropas valstīs sabiedrības noskaņojumi dažādos jautājumos nemaz neesot tik labi, un, ja Latvijas rādītāji patlaban ir tuvi Eiropas vidējiem, tad jau nav daudz par ko uztraukties. Manuprāt, tā ir ļoti muļķīga tēze, kuru tikpat labi varētu pārfrāzēt - ja reiz patlaban ar atklātu liesmu deg kaimiņa māja, tad par ugunsgrēku savējā vairs nav ko daudz uztraukties. Es savukārt domāju, ka ir jāuztraucas," "DNB Latvijas barometra" pētījuma komentārā raksta Kaktiņš.