Nākotnē krimināllietu iztiesāšana aizstāvjiem varētu kļūt krietni neprognozējamāka nekā līdz šim. Saeimas Juridiskajai komisijai ceturtdien tika nodoti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas apsūdzībai sniegs plašākas pilnvaras jaunu pierādījumu iekļaušanai lietā jau tās iztiesāšanas gaitā. Kuluāros runā, ka šie grozījumi īpaši izstrādāti, lai bez šķēršļiem varētu papildināt Ventspils mēra Aivara Lemberga lietas, tādējādi palielinot viņa notiesāšanas iespējamību.
Noliedz saistību
Grozījumi likumā precīzi noteic, ka aizstāvim un prokuroram, lai iesniegtu papildu pierādījumus, ir tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem un lūgt tos pievienot lietai.
Likums arī līdz šim neiestājās kategoriski pret šādu iespēju, taču tiesiskais regulējums par papildu pierādījumiem neesot precīzs un nedz prokuroram, nedz aizstāvim tieši nav paredzētas tiesības lietas iztiesāšanas laikā pieprasīt no trešajām personām informāciju un ziņas par faktiem, kuriem var būt nozīme konkrētajā kriminālprocesā, skaidro grozījumu autors, Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins (Vienotība).
Tādēļ, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un nodrošinātu iespēju aizstāvim un prokuroram iesniegt papildu pierādījumus tiesas izmeklēšanas laikā, Kriminālprocesa likumā esot jāparedz šīs tiesības.
Kuluāros nerimst runas, ka šie grozījumi darināti, lai nodrošinātos, ka ārzemēs gūti pierādījumi pret A. Lembergu bez raizēm varētu tikt pievienoti lietai.
Šo versiju kategoriski noraida grozījumu tēvs A. Judins. «Es par Lembergu nedomāju katru dienu, varbūt viņš par mani visu laiku domā,» saka Saeimas Juridiskās komisijas loceklis, atkārtoti uzsverot, ka viņam svarīgāk, lai valstī būtu pēc iespējas godīgāka tiesu sistēma, kas sniedz vienādas iespējas gan apsūdzībai, gan aizstāvībai.
Godīgs process
A. Judins ir pārliecināts, ka šādas versijas ir tikai faktu nepamatota interpretācija. «Iedomāsimies situāciju, ka kādā vairākus gadus ieilgušā procesā kāda ārvalsts prokuratūra beidzot sniedz atbildi uz mūsu jautājumiem un tā ir nozīmīga, bet lieta jau ir tiesā. Tad ir divi varianti, atzīt, ka jaunie pierādījumi ir svarīgi, un neņemt tos vērā, jo sākusies tiesa, vai tomēr ņemt tos vērā,» skaidro jurists, piebilstot, ka svarīgākais ir panākt, lai vainīgie tiktu notiesāti, bet nevainīgie attaisnoti. Tiesa, šobrīd vislabāk A. Judina aprakstītajai situācijai no sabiedrībai zināmajiem kriminālprocesiem atbilst tieši A. Lembergs.
Tomēr Neatkarīgās aptaujātie likuma grozījumu piedāvājumu neparakstījušie deputāti – arī no Zaļo un zemnieku savienības – vismaz likumprojekta iesniegšanas komisijai dienā piedāvājumā saskatīja vēlmi panākt godīgu tiesas spriešanu. Tikai atbildot uz konkrēti uzdotu jautājumu, vai viņiem nešķiet, ka grozījumi iecerēti konkrētu procesu dēļ, pieļāva šādu iespēju, bet konkrētus procesus vai tajos iesaistītās personas nenosauca.
Izkropļos procesu
Izteikti kritisks viedoklis par A. Judina ieceri ir krimināltiesību ekspertiem, zvērinātiem advokātiem. Tā advokāts Viktors Tihonovs deputātam pārmet vēlmi kriminālprocesu padarīt par «brīvi lietojamu instrumentu apsūdzības rokās». Advokāts uzsvēra, ka jaunā iecere kriminālprocesā ieviesīs sacīkstes principu, kas neesot pieļaujams.
«Civilprocesā tas ir pieļaujams, bet kriminālprocesā nav sacīkstes principa. Tagad var izrādīties, ka apsūdzība tiks veidota tiesas laikā. Tas nav pieļaujams!» saka advokāts. Papildu pierādījumu iekļaušana lietā tās iztiesāšanas laikā radot arī nepieciešamību iegūt laiku, lai aizstāvība varētu iepazīties ar jauno informāciju, taču viņa pieredze advokatūrā liecinot, ka šāda iespēja netikšot aizstāvībai dota, jo tiesa vadās pēc principa – izskatīt lietu saprātīgā termiņā.