Valsts policija sākusi kriminālprocesu par atbildīgo personu darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kā rezultātā no Līgatnes dabas taku teritorijas aprīļa beigās izmuka lācene Made, kuru vēlāk nošāva. Kriminālprocess pēc portāla "pietiek.com" pārstāvju iesnieguma ierosināts Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirknī.
Kā vēsta portāls, iesniegumā bija norādīts, ka lācene Made no Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas taku novietnes aizbēga atkārtoti, - pēc pirmās aizbēgšanas nebija veikti pienācīgi pasākumi, lai šādu atkārtotu izbēgšanu novērstu. "Par šo noziedzīgo bezdarbību, kam varēja būt ļoti smagas sekas un kuras dēļ tika likvidēts lācis, ir atbildīga saskaņā ar Gaujas Nacionālā parka likumu parka pārvaldi veicošā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošās tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība - Vidzemes reģionālā administrācija," bija norādīts iesniegumā.
Portāls norāda, ka atbilstoši Gaujas Nacionālā parka likumam parka pārvalde ir iekļauta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošajā tiešās pārvaldes iestādē - Dabas aizsardzības pārvaldē. Savukārt šajā iestādē atrodami trīs vadītāji, kuri gadā par savu pienākumu pildīšanu saņem vērā ņemamu algu - Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora Jāņa Strautnieka 2010.gada deklarētais atalgojums bijis 18 678 lati, Dabas tūrisma infrastruktūras departamenta direktora Valērja Seiļa 2010.gada deklarētais atalgojums - 12 066 lati un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieka, Vidzemes reģionālās administrācijas direktora Rolanda Auziņa 2010.gada deklarētais atalgojums - 14 506 lati.
"Pietiek.com" pārstāvis visiem trim aprīļa beigās nosūtīja oficiālus iesniegumus, pieprasot katram no viņiem sniegt informāciju, kādas tieši darbības viņš savas kompetences ietvaros veicis pēc tam, kad 2011.gadā no Līgatnes dabas taku teritorijas lācene aizbēga pirmoreiz. Tāpat visām trim amatpersonām prasīts paskaidrot, kādus precīzus pienākumus nosaka to amata apraksts, publiskojot pilnu šo aprakstu, kā arī sniedzot dokumentālu apstiprinājumu viņu veiktajām darbībām pēc lācenes pirmās izbēgšanas.
Amatpersonām pieprasīts arī iepazīstināt ar viņu vadītās iestādes gada pārskatiem par 2011. un 2010.gadu, kā arī sniegt pārskatu par visām prēmijām, piemaksām un citiem ārpusalgas maksājumiem, ko 2010. gadā, 2011.gadā un 2012.gada janvārī-martā saņēmuši viņu vadītās iestādes darbinieki, par katru maksājumu minot tā apmēru, saņēmēju, piešķiršanas datumu, piešķiršanas pamatojumu, amatpersonu, kas šo maksājumu piešķīrusi.
Neko no pieprasītās informācijas neviena no trim minētajām amatpersonām vairāk nekā trīs nedēļu laikā vēl nav spējusi vai vēlējusies sniegt.
Kā ziņots, Cēsu policijas iecirknī sākts kriminālprocess arī par Līgatnes dabas taku lācenes Mades nošaušanu. Kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 19.nodaļas par noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā.
LETA jau ziņoja, ka 22.aprīlī, izrokoties zem iežogojuma, no Līgatnes dabas taku voljera atkārtoti izbēga lācene Made. Pirmo reizi viņa brīvsolī devās pērn augustā, taču toreiz jau nākamajā dienā lācene tika atrasta un aizvilināta atpakaļ uz "mājām". Taču otrā bēgšanas reize Madei izrādījās liktenīga. Divas dienas nespējot lāceni aizvilināt atpakaļ uz nožogojumu vai iemidzināt, tika pieņemts lēmums viņu nošaut, jo dzīvnieks esot radījis draudus apkārtējiem iedzīvotājiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts aģentūrai LETA vēlāk atzina, ka lēmums likvidēt Madi nebija viegls un speciālisti ar to nelepojas, taču cits risinājums neesot bijis iespējams, jo dzīvnieks atradies pārāk tālu no Līgatnes dabas taku teritorijas un situācija kļuvusi nekontrolējama.