Aiz tērauda durvīm, izturīgiem režģiem un kārtīgas devas elektriskās strāvas lāčo četri vinniji pūki. Ausis patiešām tik pūkainas, ka gribas sabužināt. Taču privātās dzīvnieku patversmes Mežavairogi saimniece Danuta Priede brīdina – tikpat pedantiski kā uz naga uzdurtu ābolu Mikus var apgrauzt arī jebko citu, kas pa ķepai trāpījies.
Darbā ar savvaļas dzīvniekiem drošība ir būtiskākais aspekts. Līgatnes lāču sāga tam ir sāpīgs apliecinājums. Lācene Made aizgāja bojā cilvēku nolaidības dēļ.
Zaudējums – divi zobi
Šobrīd policija turpina izmeklēšanu: kāpēc voljērs bija tik neizturīgs, kādēļ pēc Mades pirmās izbēgšanas tas netika pienācīgi saremontēts, kādēļ lācene tika nošauta, nevis uz brīdi iemidzināta. Un, protams, arī – kuri darbinieki par to ir atbildīgi. Cēsu iecirkņa Kriminālpolicijas priekšnieks Māris Reķis teic, ka lāču īpašnieki paši skaidrībā ar to nav tikuši.
Līgatnes dabas takās tagad mīt vien lācene Ilzīte. Vadītājs Jānis Andrušaitis apgalvo, ka viņa jūtas labi. Allaž taču bijusi vientuļniece un tālab pēc sugasbrāļiem neskumst.
Abi lāču vīri – brāļi Puika un Mikus – tikmēr jau pieņēmuši jauno pagaidu mītni Ķekavas novada Mežavairogos. Viņu ceļš uz šejieni nebija vienkāršs. Nācās pārciest narkozi, kastrēšanu, nervozu pārbraucienu, kura laikā Mikus ārdoties izlauza sev divus zobus. Lāču mājas restotajā durvju logā parādās milzīga galva. Mikus saudzīgi paņem zobos saimnieces doto šūnu medus gabaliņu, tīksmi to noēd un šņākuļo, gaidīdams, vai vēl dos. Skatās lielām cilvēcīgām acīm un visu saprot.
Lāčkopības vēsture – neveiksmīga
Laima un Māra tikmēr izlaiž riksi pa lielo voljēru. Tas nekas, ka līst. Kopā visus četrus nekādā ziņā nedrīkst laist. Pirmkārt, lācis nav bara dzīvnieks. Otrkārt, četrotne ir gana tuvi radinieki – māsīcas un brālēni, kam dzimtas saknes meklējamas kolhozā Uzvara. Vairs neatminamu apsvērumu vadīti, kolhoznieki lāčus padarīja par savu vizītkarti un vēlāk arī visu Latvijas dzīvnieku mītņu galvassāpēm. Vienkārši tik daudz, ka nav, kur likt. «Tagad neviens pasaules zoodārzs negribēs parastu brūno lāci, kur nu vēl divus un vecus,» spriež Danuta Priede. Šie dzīvnieki uz vecumu kļūst skatītājiem neatraktīvi, kašķīgi un turklāt vēl ir bīstami. Arī Mežavairogos jau bijis viens incidents. Konstrukcijā, kas savieno lāču māju ar voljēru, pēc pamatīgas pārbaudes un visu šaubīgo detaļu nomaiņas, pārmetināšanas un saskrūvēšanas tomēr bija palikusi viena plastmasas detaļa. Mikus to pamanīja pirmais. Ja uzraudzība būtu tik pavirša kā Līgatnē, viņš vārtus izlauztu un tiktu pie meitenēm. Labi tas nebeigtos. Starp Puiku un Laimu pat izveidojušās zināmas simpātijas, turpretim Māra un Mikus uz draudzēšanos nepavisam neesot noskaņoti, un kāds jau nu dabūtu ciest.
Kaut gan saimnieki ir caurumcaur dzīvnieku mīļi, pārliecīgu satuvināšanos un jo īpaši fizisku kontaktu viņi nepieļauj. Arī, ja lācēns mazs, ar viņu nav jābučojas pat fotoreportieriem par prieku. Kādam kolēģim Lietuvā pēc 15 gadu draudzības ar lāci nācās zaudēt roku. Dzīvnieks vienkārši sabijās no putna. Kā smejoties saka saimnieks Mārtiņš Priede: «Ar lāci kontakts pieļaujams tikai caur režģi. Bez režģa tas sakars būs vienreizējs un bez turpinājuma.»
Izskatās, uz palikšanu
Priežu pāris ir daudz domājis par Mades likteni. Vispirms jau – kā tas varēja būt, ka novembrī – tātad pēc Mades pirmās veiksmīgās bēgšanas – Dabas aizsardzības pārvalde pārbaudē secināja, ka Līgatnes voljērs ir kārtībā. Bet varbūt tā vienkārši jutās spiesta sniegt pozitīvu slēdzienu. Kur tad valsts liktu savus lāčus, ja voljēru un māju atzītu par viņu izmitināšanai nederīgu? Pārvaldes ģenerāldirektors Jānis Strautnieks tomēr šādu versiju noliedz. Rudenī viss bijis kārtībā, bet pavasarī pēc paliem administrācijai gan vajadzēja pārliecināties, vai voljēra stāvoklis nav pasliktinājies. Tas netika izdarīts.
Priedes savukārt saka: «Līgatnē lāčiem pēc definīcijas nebija labi un viņi tā dzīvoja gadiem! Māja tika uzbūvēta maziem lācēniem, bet viņi tagad ir 300 kilogramu smagi tefteļi! Istabas daudz par mazu.» Joprojām nav saprotams, kādēļ arī otrajā reizē, kad Made izbēga, Gaujas nacionālā parka fonda rīcībā nebija šaujamo ar trankvilizatoriem. To pārmet arī vietējās Kārtības policijas priekšniece Inga Kovaļevska: «Augustā viņi pat centās meklēt vainu policijā, kāpēc mums nav tāda ieroča. Skumji, ka Līgatne nekādu mācību toreiz neguva.» Kaut arī viens lācis Līgatnē vēl palicis, ieroča fondam nav joprojām. Vadītāja Baiba Pavloviča apgalvo, ka tagad krīzes situācijā tiktu zvanīts Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī konkrētiem veterinārārstiem. Viņiem tagad šaujamais esot. Tomēr, jācer, ka miegazāļu ieroci vairs nevajadzēs. Jācer arī, ka neviens dzīvnieks tā trūkuma dēļ nebūs jānošauj.
Teorētiski Puikam un Mikum mājās Līgatnē būtu jāatgriežas oktobrī, taču viņiem apsolītā jaunā mītne pat uz papīra vēl nav tapusi. Turklāt ir stipras aizdomas, ka ar savāktajiem 30 000 latu tās uzcelšanai nepietiks, un tādā gadījumā sāksies naudas diedelēšanas periods. Mežavairogos jau rēķinās, ka abi ciemiņi paliks uz ilgāku laiku.
***
HRONOLOĢIJA
• 2011. gada 18. augusts. Mades pirmā bēgšana. Lācene pa nakti izrokas zem iežogojuma.
• 2011. gada 19. augusts. Made manīta pie kādām mājām graužam ābolus. Zvērkopei Velgai Vītolai izdodas ar našķiem atvilināt atpakaļ uz voljēru.
• 2011. gada novembris. Dabas aizsardzības pārvalde veic pārbaudi Līgatnes dabas takās. Konstatē, ka voljērs ir drošs, un ļauj turpināt tā ekspluatāciju.
• 2012. gada 22. aprīlis. Mades otrā bēgšana. Lācene atkal izrokas zem nožogojuma. Meklēšanas darbi ieilgst.
• 2012. gada 25. aprīlis. Kad dzīvnieku atrod, viņa uzvedībā konstatē agresijas pazīmes. Ieroča, ar ko lāceni iemidzināt, nav. Lai nepakļautu apdraudējumam cilvēkus, Madi nošauj.
• 2012. gada 27. aprīlis. Lāči Puika un Mikus, satraukti par Mades pazušanu, mēģina viņai sekot un izkļūt no voljēra. Lai to nepieļautu, izsaukti ugunsdzēsēji ar ūdensšļūtenēm.
• 2012. gada 1. maijs. Voljērs nav drošs. Lāčus nolemts pārvietot. Vairākas dienas viņus mēģina iemānīt transportējamajos krātiņos.
• 2012. gada 9. maijs. Puikam un Mikum veic kastrēšanas operāciju. Pēc tās viņus veiksmīgi nogādā privātajā dzīvnieku patversmē Mežavairogi.