Saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju ikvienam pasaules iedzīvotājam ir ne tikai tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neatkarību, bet arī uz ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām.
Pārbaudīt, vai ekonomikas krīzes iniciētās taupības politikas dēļ Latvijā nav pārmērīgi ierobežotas pēdējās, Latvijā ieradies ANO neatkarīgais eksperts cilvēktiesību jomā Cefu Luminu, kura vizīti pēc iespējas efektīvāk cenšas izmantot opozīcija.
Aiz slēgtām durvīm
Ierodoties valstī, C. Luminu bija izteicis īpašu vēlmi tikties ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem, kuru parlamentārieši nekavējās apmierināt. Diemžēl augstais viesis tikai sev vien zināmu iemeslu dēļ bija izteicis vēlmi komisijas sēdi padarīt nepieejamu mediju pārstāvjiem. Savukārt Neatkarīgās pēc sēdes uzrunātie deputāti par tikšanās gaitu un nozīmi pauda atšķirīgu – koalīcijas un opozīcijas viedoklī pozicionējamu nostāju.
Piemēram, Dzintars Ābiķis, jautāts, ko īsti vēlējies noskaidrot ANO cilvēktiesību pārstāvis, nespēja pārliecinoši nosaukt kādu konkrētu jautājumu. Viens no C. Luminu jautājumiem bijis par to, vai pašreizējā tiesībsarga finansēšanas sistēma neiekļauj sevī risku, ka viņš tiek ierobežots savā darbības brīvībā.
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa noliedza, ka šādu interesi būtu izraisījušas biroja aktivitātes, taču atzina, ka birojs patiešām vēlētos, lai pašreizējā finansēšanas sistēma tiktu mainīta, jo to paredz starptautiskie normatīvie akti. Visticamāk, tā arī notikšot, jo par pašreizējo kārtību, kurā tiesībsarga, Valsts kontroles un citu līdzvērtīgu valsts iestāžu budžetus nosaka Ministru kabinets, nevis parlaments, iesniegta prasība Satversmes tiesā.
Taupības ietekme
Protams, C. Luminu arī interesējies par valstu ārējā parāda un citu attiecīgu starptautisku finanšu saistību ietekmi uz spēju pilnvērtīgi izmantot visas cilvēktiesības, it īpaši ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības.
Cilvēktiesību deklarācijas 22. pants un 23. pants nosaka, ka katram cilvēkam kā sabiedrības loceklim ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu un viņa personības pašcieņas uzturēšanai un brīvai attīstībai nepieciešamo tiesību īstenošanu ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā ar nacionālo pasākumu palīdzību un starptautiskās sadarbības ceļā un atbilstoši katras valsts struktūrai un resursiem, kā arī katram ir tiesības uz darbu un brīvu darba izvēli.
Tieši šā panta skaidrošana tikšanās laikā ļāvusi pilnībā izpausties parlamentārajai opozīcijai Borisa Cilēviča personā. Pēc tikšanās ar ANO pārstāvi viņš arī klātesošajiem žurnālistiem sūkstījās, cik lielā mērā ar sabiedrību manipulē valdošā koalīcija, kas nevēlas atzīt, ka taupības politikas dēļ daudziem cilvēkiem liegtas tiesības uz darbu. Tiekot manipulēts arī ar statistikas datiem, kas pilnvērtīgi neatspoguļo reālo bezdarba līmeni, jo daudz bez darba palikušo pametuši valsti un kopējā statistikā netiek uzrādīti.
Trūkst informācijas
Koalīcijas pārstāvji un komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece tikšanās gaitā atzinuši, ka taupības politikai ir bijusi ietekme uz cilvēku dzīvi, taču tā vairāk skārusi labklājību, nevis cilvēktiesības. Turklāt taupības pasākumi ir devuši labumu un, atveseļojoties ekonomikai, uzlabojas arī iedzīvotāju labklājība.
Tikšanās laikā klāt bijušie Saeimas pārstāvji gan pauda izbrīnu, ka daži ANO speciālista uzdotie jautājumi liecinājuši par to, ka viņš neorientējas esošajā situācijā un kārtībā, kas radot bažas par viņa ziņojuma saturu.