Šodien Rīgas pilī Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Jaroslavu Strelčenoku, kurš Bērziņam iesniedzis sagatavotu ziņojumu par KNAB darbu, rosinātajām izmaiņām likumdošanā un par aktualitātēm birojā.
Kā pēc sarunas ar Bērziņu, kas ilga gandrīz pusotru stundu, žurnālistiem pastāstīja Streļčenoks, abas amatpersonas pārrunājušas pēdējā laika KNAB rosinātās likumdošanas izmaiņas, kā arī aktualitātes birojā - iekšējo kontroli, personālsastāva jautājumus. Streļčenoks bijis sagatavojis tādu kā informatīvo ziņojumu, ko arī prezentējis Valsts prezidentam.
Pēc tikšanās ar KNAB priekšnieku Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Streļčenoka pozīciju un nākotnē plānotās ieceres KNAB profesionalitātes un neatkarības stiprināšanai, aģentūru LETA informēja Prezidenta Preses dienestā.
Tikšanās laikā, kas notika pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, KNAB priekšnieks informēja par paveikto pēdējos piecos mēnešos, kopš viņš stājies amatā. KNAB priekšnieks atzīmēja, ka nepieciešams darbs valsts amatpersonu izglītošanā, ko būtu jāveic ne tikai KNAB. Abas amatpersonas apsprieda iespējas stiprināt KNAB neatkarību. Streļčenoks izklāstīja savas ieceres par to, kā ierobežota finansējuma apstākļos optimālāk organizēt biroja darbu.
KNAB priekšnieks pauda arī bažas, ka operatīvās darbības regulējuma nepārdomātas izmaiņas var kavēt KNAB darbu, un uzsvēra, ka aicina deputātus šāda veida izmaiņas rūpīgi izvērtēt. Amatpersonas apsprieda arī citas iespējamās likumu izmaiņas, un Streļčenoks apliecināja, ka KNAB ir gatavs sadarboties un sniegt savu redzējumu par izstrādē esošiem likumiem, kas attiecas uz biroja darbu.
Sarunas noslēgumā Streļčenoks informēja Bērziņu par KNAB un Valsts kontroles sadarbību, kurā saskata pamatoti nepieciešamu iespēju Valsts kontroles darba rezultātus izmantot arī KNAB lietu materiālos.
Kā ziņots, Bērziņu satrauc pašreizējā situācija KNAB un pēdējie notikumi ir paskubinājuši agrāk sarīkot valsts augstākās amatpersonas tikšanos ar KNAB vadītāju. Aizvadītajā nedēļā kopīgajā preses konferencē ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) prezidents izvairījās sniegt sīkākus komentārus, kas tieši rada satraukumu, norādot, ka vispirms vēlas pārrunāt šos jautājumus ar KNAB vadītāju.
Jau ziņots, ka KNAB, veicot pārbaudi, ir noskaidrojis un atstādinājis no pienākumu pildīšanas vienu biroja amatpersonu, kura, iespējams, nopludinājusi tā dēvētās "Latvenergo" amatpersonu krimināllietas materiālus.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, KNAB amatpersona, "iespējams, izpaudusi ziņas no kādas KNAB lietvedībā esošās krimināllietas materiāliem". Patlaban birojs veic visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu izpaustās informācijas apjomu. Tikmēr atstādinātās amatpersonas vārdu KNAB neatklāj.
Portāls "pietiek.com" aprīļa sākumā publiskoja vairākas telefonsarunas starp, iespējams, biznesa konsultantu Andreju Livanoviču, franču enerģētikas koncerna "Alstom Power" pārstāvi un bijušajām "Latvenergo" amatpersonām - prezidentu Kārli Miķelsonu un viceprezidentu Aigaru Meļko.
Sarunas esot ierakstītas 2010.gadā, KNAB izmeklējot "Latvenergo" amatpersonu iespējamo piekukuļošanu, ziņoja portāls. Vēlāk Miķelsons un Meļko tika aizturēti aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un naudas atmazgāšanu.
Saistībā ar "Latvenergo" amatpersonu lietas materiālu iespējamo nopludināšanu KNAB sāka dienesta pārbaudi, lai izvērtētu publiskotās informācijas autentiskumu un biroja darbinieku rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem šajā krimināllietā.
Streļčenoks Latvijas Televīzijā iepriekš pauda, ka krimināllietas materiālu nopludināšanā bez atstādinātās KNAB amatpersonas ir bijusi iesaistīta arī augsta valsts amatpersona, kas ir publiski zināma, bet nepārstāv tiesībsargājošās iestādes.
"Latvenergo" amatpersonu lietā KNAB par aizdomās turētām atzinis 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. Viņu vidū ir arī bijušais "Latvenergo" prezidents Miķelsons, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu.
Lietu joprojām izmeklē KNAB, kas sola šogad to nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.