Tiem studentiem, kas iesaistīties 16. marta leģionāru piemiņas pasākumos, Latvijas studentu korporācijas šķēršļus neliks. Publiski organizācijas izvairās paust arī konkrētu aicinājumu Latvijas studentam, kas 16. marta provokācijās saredzēs personiskus apvainojumus un piektdienā uz tiem nekautrēsies atbildēt.
„Studentu interesi izjūtam un neesam pret to vienaldzīgi, taču nevēlamies būt arī izkārtne politiskām provokācijām,” skaidro Aigars Paegle, Latvijas studentu koorporāciju prezidiju konventa seniors.
Jauniešus, kā atzīst A. Paegle, arī šogad pasākumos centās iesaistīt vairākas biedrības, sperot pirmo, bet stratēģiski svarīgo soli plānotajā piemiņas gājienā. Korporācijas tam bija gatavas, un neoficiālās sarunas neturpināja. „Mēs cienām karavīrus, kas gājienā piedalās, taču grūti cienīt daudzos cilvēkus, kas gājienam ir apkārt un to izmanto,” skaidro A. Paegle.
Korporāciju pārstāvis arī pieļauj, ka studentu zinātkāre 16. martā var kārtējo reizi nevajadzīgi saplūst ar ziņkārību. Tas var novest pie sadursmēm Rīgas centrā gājiena laikā, no kurām jebkuram ir iespējams izvairīties, kritušos pieminot tālāk no Rīgas robežām. Tāpēc studenti tiek aicināti leģionārus pieminēt klusi – Lestenes Brāļu kapos, kur guldīti teju 1000 Latviešu leģionā kritušie.
Taču latviešu studentu ziņkārībai, visticamāk, nebūtu pamats, ja līdzīgu interesi neizrādītu arī Latvijas universitātēs studējoši etniskie krievi. Viņiem Latvijā ir tikai viena studentu korporācija – Fraternitas Argtica. Tās vadītājs Dmitrijs Trofimovs Neatkarīgajai atklāj, ka savu biedru interesi aizliegt ne vien nevar, bet arī nedrīkst, atbalstot Valsts prezidenta Andra Bērziņa iepriekš paustos izteikumus.
Taču viņš savu taisnību saskata arī Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova teiktajā – gan 16. martā, gan 9. maijā jauniešiem nevajadzīgi viens otru provocēt ir kaitnieciski, jo abi datumi pašreiz vairāk saistās ar politiku, nevis vēstures piemiņu. „Iespējams, mūsu vidū ir jaunieši, kas 16. martā piedalīsies leģionāru pasākumos. Personīgi to neatbalstu, bet viņus arī neatrunāšu,” skaidro D. Trofimovs.
Studentu korporācijās darbojas gan salīdzinoši neliels skaits Latvijas studentu. Jaunu cilvēku viedokli daudz efektīvāk ietekmētu Latvijas studentu apvienība. Tomēr tās prezidents Edvarts Ratnieks Neatkarīgajai norāda, ka studentu informēšana par šo jautājumu nēesot dienaskārtībā. Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas Jaunatnes Padome.