Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums jeb ACTA (The Anti-Counterfeiting Trade Agreement) jau vairākas nedēļas sabiedrībā raisa asas diskusijas un dzen izmisumā interneta lietotājus visā pasaulē.
Lai gan līdz Latvijai pagaidām nebija nonācis Eiropā vērojamais milzu demonstrāciju vilnis, tagad arī šeit plāno vērienīgas protesta akcijas pret ACTA. Pirmais protests notiks jau pirmdien, 13. februārī, pie valdības ēkas. Arī portālā manabalss.lv ievietota iniciatīva “STOP ACTA”, kas ļauj cilvēkiem parakstīties pret nolīgumu. Ja portālā savāks vismaz 10000 parakstu, varēs vērsties parlamentā.
Viens no galvenajiem protesta rīkotājiem Armands Leimanis portālam timeout.lv atklāj, ka 13.februāra protesta iniciatori ir topošās Pirātu biedrības/Pirātu partijas pārstāvji – Vitalik un Danko. A. Leimanis savus iebildumus pret ACTA pamato ar slepenību, kādā dokuments tapa, apdraudējumu vārda brīvībai un pārlieku stingriem patentu likumiem, kas var nodarīt kaitējumu sabiedrībai. “Runājot par pirātismu, es atbalstu brīvu informācijas apmaiņu, reizē uzskatot, ka autors ir pelnījis taisnīgu atlīdzību,” A. Leimanis vēstīja portālam timeout.lv. Tāpat viņš portālam pauda bažas: “Nedomāju, ka ar šo likumprojektu var ieviest globālu cenzūru, taču tas ir solis šajā virzienā, padarot interneta pakalpojumu sniedzējus par soģi, kam jākontrolē, vai nenotiek autortiesību pārkāpšana.”
Jāatgādina, ka ACTA ir starptautisks nolīgums, kura mērķis ir apkarot preču zīmolu viltošanu un autortiesību pārkāpumus internetā. Daudz plašāku ievērību gan izpelnījusies nolīguma daļa, kas attiecas uz pirātisma apkarošanu internetā. Daudzi ACTA un līdzīgu dokumentu komentētāji uzskata, ka autortiesību aizsardzības vārdā tiek pārlieku ierobežota vārda brīvība, tādējādi arī – demokrātijas izpausmes. Protestētāji interneta vietnēs galvenokārt izsaka iebildumus pret nolīguma tapšanas procesu – tas ticis gatavots slepeni (jau no 2006. gada), atklātībā nonākot vien pateicoties starptautiskajai Wikileaks organizācijai. Tāpat arī milzīgus iebildumus raisa fakts, ka Latvijas valdība pirms nolīguma parakstīšanas nav pietiekami plaši informējusi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē strādājošos uzņēmumus un organizāciju pārstāvjus, par to liecina arī biznesa portāla Nozare.lv veiktā aptauja. Laikraksts Diena vēsta, ka Ekonomikas Ministrija pret to iebilst, atgādinot par izplatīto preses relīzi, kurā norāda, ka par līgumu jau 2010. gada jūlijā informētas vairākas sabiedriskās organizācijas, un tās iebildumus nav izteikušas.
Jau ziņots, ka ACTA stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad sešas līguma slēdzējas puses, ES skaitot kā vienu, būs to ratificējušas. Tas nozīmē, ka nolīgums jāratificē ES valstīs un Eiropas parlamentā, kā arī ES Padomei jāpieņem lēmums par ACTA noslēgšanu. Viss šis process var prasīt vairākus gadus, iepriekš norādīja Ekonomikas ministrija (EM).